Kuldīgā velosipēdiste piedzīvo bīstamu situāciju uz gājēju pārejas
Kuldīgas iedzīvotāja apraksta gadījumu, kad auto vadītājs Sūru ielas aplī gandrīz uzbraucis viņai un diviem bērniem uz velosipēdiem, neapstājoties un pat neatskatoties. Viņa aicina domāt par zemo satiksmes kultūru Latvijā.

Kuldīgas iedzīvotāja, kas strādā vietējā laikrakstā, publiski aprakstījusi nesenu bīstamu situāciju Sūru ielas aplī. Šķērsojot ar velosipēdu gājēju pāreju, viņai garām, aizskarot velosipēdu, pabraucis autovadītājs, kurš nav samazinājis ātrumu. Sievietei izdevies apstāties, lai nepakļūtu zem riteņiem. Otrā ceļa pusē tobrīd atradušies divi bērni uz velosipēdiem, kuri arī paguvuši apstāties laikus.
Pēc autores vārdiem, autovadītājs, redzot gandrīz notikušo sadursmi, turpinājis braukt, neatskatoties un neapstājoties. Auto pasažieri, kas visu vērojuši, bijuši šokēti, savukārt bērnu sejās bijušas redzamas bailes.
Atkārtota problēma
Autore norāda, ka, strādājot žurnālistikā, bieži rakstījusi par braukšanas kultūru un satiksmes drošību. Aptaujājot iedzīvotājus, daudzi atzinuši gājēju pārejas par bīstamākajām vietām pilsētā. Viņa arī pati iepriekš novērojusi gadījumus, kad autovadītāji vai velosipēdisti riskē, nepilnīgi apstājoties pārejās.
Sieviete min arī citus gadījumus, kad piedzīvojusi agresīvu reakciju no gājējiem, braucot ar velosipēdu, kā arī nosodošus skatienus no citiem gājējiem, ja velosipēdists izmanto tam neparedzētu ceļa daļu.
Salīdzinājums ar citām valstīm
Autore pauž viedokli, ka satiksmes noteikumu un sodu pastiprināšana vien nemainīs situāciju, jo cilvēku uzvedība uz ceļa atspoguļo vispārējo attieksmi. Viņa piemin, ka Skandināvijā gājēji un autovadītāji bieži sasveicinās, izrādot savstarpēju cieņu, savukārt Dienvideiropā biežāk izmanto skaņas signālu. Latvijā, pēc autores domām, bīstamu situāciju gadījumā valda tendence klusēt un nepievērst uzmanību.


