Kulbergs tiksies ar kino nozari, lai pārrunātu alternatīvas straumēšanas platformu nodoklim

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uz otrdienu, 13. oktobri, plkst. 9 uzaicinājis Latvijas kino nozares pārstāvjus, lai pārrunātu nozares attīstības atbalsta iespējas. Tikšanās mērķis ir apspriest iecerēto straumēšanas platformu nodokli un rosināt nozari izvērtēt alternatīvu Latvijas filmu un seriālu finansēšanas risinājumu. Par to informēja premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna.

Straumēšanas platformas, piemēram, "Netflix", pēc plānotā regulējuma būtu jāiegulda Latvijas audiovizuālajā saturā, tāpēc jautājums tieši skar nozares finansējumu.

Ko plāno valdība

Švernas teiktā, līdz gada beigām kopā ar nozares ekspertiem paredzēts izvērtēt straumēšanas platformu nodevas ekonomisko ietekmi un sagatavot salīdzināmu alternatīvu. Kulbergs rosina Kultūras ministriju un Finanšu ministriju kopā ar nozari izstrādāt Latvijas filmu un seriālu finansējuma risinājumu, ko varētu salīdzināt ar platformu paredzamo ieguldījumu. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un platformu pārstāvjiem jāizvērtē, kā paplašināt Latvijas darbu izplatīšanu, kopražojumus un starptautisku filmu projektu īstenošanu valstī.

Premjers atzina, ka Latvijas kino nepieciešams paredzams finansējums, un teica atbalstām mērķi veidot filmas latviešu valodā. Vienlaikus, viņaprāt, valdībai jāpārliecinās, ka izvēlētais risinājums dod vislielāko ieguvumu valstij.

Iepriekšējā nostāja un nozares iebildumi

Kulbergs jau agrāk norādīja, ka jāvērtē iespēja no nodokļa atteikties, jo tā ieņēmumi būtu salīdzinoši nelieli, un jāvērtē arī riski attiecībās ar stratēģiskajiem partneriem. Viņš min ārvalstu producentu interesi par filmēšanu Latvijā, tostarp "Warner Brothers" interesi. Kino nozares pārstāvji uzskata, ka maksājums jāievieš.

Likumprojekta saturs

Grozījumus Saeima atbalstījusi otrajā lasījumā. Pakalpojumu sniedzējiem ik gadu būtu jāiegulda vismaz 3,5% no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem, finansējot filmas, iegādājoties izplatīšanas tiesības vai iemaksājot Nacionālā kino centra budžetā. Kultūras ministrija lēš, ka ārvalstu platformas varētu iemaksāt ap 600 000 eiro gadā. Līdzīgs regulējums jau ir 18 ES dalībvalstīs.