Kulbergs: ministri 15. Saeimas vēlēšanu norisi novērtējuši ar 9,5 ballēm
Latvijas valdība slēgtā sēdē izvērtēja 15. Saeimas vēlēšanu norisi un sistēmu darbību; pēc premjera Andra Kulberga teiktā, ministri to novērtēja ar 9,5 ballēm no desmit. Darbs pie vēlēšanu sistēmu attīstības turpināsies.
Latvijas valdība otrdien slēgtajā sēdes daļā izvērtēja 15. Saeimas vēlēšanu norisi un to nodrošināšanai izmantoto sistēmu darbību. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka ministri vēlēšanu organizēšanu novērtējuši ar 9,5 ballēm no desmit. Tas ir svarīgi, jo valdībai vēl jāpabeidz vēlēšanu platformas izveide un jāgatavojas nākamajām vēlēšanām.
Valdība skatīja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto noslēguma ziņojumu par vēlēšanu platformas pilnveidi un darbību 2026. gada Saeimas vēlēšanās. Kulbergs norādīja, ka šādu vērtējumu nelika ne viņš pats, ne VARAM ministrs Edgars Tavars (AS), bet gan pārējie ministri. Premjers atzinīgi novērtēja iesaistīto kapitālsabiedrību un iestāžu sadarbību.
Traucējošais faktors
Kā traucējošu elementu Kulbergs minēja iespēju vairākkārt mainīt balsi, kas nodota glabāšanā; tas radījis papildu slodzi sistēmai. Pēc viņa teiktā, tā nav bijusi sistēmas problēma, bet jautājums par likumā noteikto kārtību, kurā nepieciešamas izmaiņas.
Kas gaidāms tālāk
Premjers norādīja, ka darbs turpināsies, jo vēl jāievieš pieci moduļi, tostarp referendumu modulis. Jāgatavojas arī 2029. gadā gaidāmajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lai gan laika ir pietiekami, darbs jāsāk jau tagad, uzsvēra Kulbergs. Otrdien apstiprinātajam Valsts kancelejas direktoram Kasparam Gorkšam būs jāpārņem darba grupas koordinēšana starp iesaistītajām institūcijām, lai nodrošinātu moduļu ieviešanu.
Fons
Vēlēšanas Latvijā notika 3. oktobrī. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) iepriekš informēja, ka tās aizritējušas salīdzinoši mierīgi un organizēti. Balsu skaitīšanas sākums aizkavējās, jo bija jāpabeidz datu pārbaude Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā, lai divreiz netiktu pieskaitītas glabāšanā nodotās balsis.
Pārliecinoši uzvarēja "Apvienotais saraksts" ar 41 mandātu. Tam seko "Latvija pirmajā vietā" ar 17 vietām, "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" ar 15, Nacionālā apvienība un "Progresīvie" ar 10 katra un "Jaunā vienotība" ar septiņām. Vēlētāju aktivitāte bija 51,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.
