Kritika par Saeimas plānotajiem grozījumiem pret karteļiem iepirkumos
Juridiskais komentētājs Romāns Meļņiks brīdina, ka pirms vēlēšanām steigā virzītais jaunais Krimināllikuma pants par karteļiem iepirkumos var radīt vairāk problēmu, nekā atrisināt. Viņš aicina rūpīgāk izvērtēt pierādīšanas grūtības un salīdzināt ar Igaunijas pieredzi, kas pērn atcēla līdzīgu kriminālatbildību.
Saeimas trešajam lasījumam virzītie grozījumi Krimināllikumā paredz jaunu 211.1 pantu, kas noteiktu kriminālatbildību par aizliegtām vienošanām publiskajos iepirkumos — piemēram, par piedāvājumu saskaņošanu ar konkurentiem vai vienošanos nepiedalīties iepirkumā. Par smagākiem pārkāpumiem paredzēts sods līdz pieciem gadiem brīvības atņemšanas, taču personai, kas pirmā labprātīgi ziņo par pārkāpumu, paredzēta iespēja no atbildības tikt atbrīvotai. Likums varētu stāties spēkā 2026. gada 15. oktobrī.
Juridiskais komentētājs Romāns Meļņiks uzsver, ka karteļi paši par sevi ir nepieņemami un pret tiem jāvēršas stingri, tomēr izsaka bažas par izvēlēto instrumentu. Viņš atgādina iepriekšējo Latvijas pieredzi — 2021. gadā Konkurences padomes piemēroto 16,65 miljonu eiro sodu būvniecības uzņēmumu kartelim vēlāk atcēla augstākā tiesu instance pierādījumu iegūšanas tiesiskuma dēļ. Līdzīgi ilgi vilkušās arī lietas par energobūvniecības uzņēmumu un Volkswagen dīleru karteļiem, kur tiesvedības ievilkušās gadiem.
Meļņiks norāda uz risku, ka uzņēmumi var tikt izslēgti no iepirkumiem jau uz aizdomu pamata, pirms konkrētas personas vaina ir pierādīta kriminālprocesā, kas var radīt divējādas un nesaskaņotas sekas. Viņš arī brīdina par nevienlīdzīgu piemērošanu starptautiskiem uzņēmumiem, kuru lēmumi un sarunas var notikt ārvalstīs, apgrūtinot pierādījumu iegūšanu Latvijā.
Īpaši viņš uzsver Igaunijas piemēru — kaimiņvalsts 2025. gada jūlijā atcēla konkurences pārkāpumu kriminalizāciju, aizstājot to ar administratīvu uzraudzības procedūru, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku sistēmu. Meļņiks aicina pirms jaunā panta pieņemšanas atbildēt uz jautājumiem par pierādīšanu, vienlīdzīgu attieksmi un ārvalstīs iegūtu pierādījumu izmantošanu, uzsverot, ka atbildīga politika nenozīmē bargāko sodu pieņemšanu priekšvēlēšanu laikā, bet gan praksē pārbaudītu un vienādi piemērojamu regulējumu.
