Krimas tiltam draud sabrukšana zemestrīču dēļ, brīdina zinātnieks
Ukrainas seismologs Dmitrijs Griņs norāda, ka Krimas tilts var sabrukt dabas katastrofu rezultātā, nevis tikai Ukrainas uzbrukumu dēļ, jo būvniecība veikta seismiski bīstamā zonā. Viņš uzsver, ka Krievija mainīja būvnormatīvus, lai attaisnotu tilta celšanu.
Krimas tilts, kas savieno Krieviju ar anektēto Krimas pussalu, var tikt iznīcināts bez jebkādas militāras iejaukšanās, apgalvo Ukrainas seismologs Dmitrijs Griņs. Pēc viņa teiktā, tilta konstrukcija ir ārkārtīgi neaizsargāta pret zemestrīcēm, kas periodiski piemeklē reģionu, un tā sabrukšana ir tikai laika jautājums.
Zinātnieks skaidro, ka Krievija tiltu būvēja Kerčas šaurumā, vietā, kas ir ģeoloģiski un seismiski nepiemērota. Šaurumā ir nestabila grunts, un starp Kerčas un Tamaņas pussalām atrodas aktīvu tektonisko lūzumu zona. Lai attaisnotu būvniecību šādā bīstamā reģionā, Krievija, pēc Griņa domām, tīši mainīja valsts būvnormatīvus, samazinot nepieciešamo seismisko ballu skaitu.
"Tur notiek procesi, kas šim tiltam ir neatgriezeniski. Reģiona zemestrīces to agrāk vai vēlāk piebeigs, pat bez mūsu raķetēm," norāda seismologs. Viņš atgādina, ka 1927. gadā Krimā notika 9 ballu stipra zemestrīce, kas izraisīja plašus postījumus, un līdzīga mēroga notikums var atkārtoties jebkurā brīdī.
Nesen reģionā jau novērota seismiskā aktivitāte: 22. jūnijā pie Krimas piekrastes fiksēta zemestrīču sērija, spēcīgākajai sasniedzot 4,2 magnitūdu. Epicentri atradās Melnajā jūrā 10–25 km dziļumā, un grūdieni bija jūtami Sevastopolē. 24. jūnijā reģistrēta vēl viena 3,1 magnitūdu stipra zemestrīce.
Griņš uzsver, ka pat salīdzinoši nelieli grūdieni atstāj negatīvu ietekmi uz tilta konstrukciju, un tā izturība ar laiku samazinās. Eksperts brīdina, ka tilts var sabrukt bez Ukrainas spēku iejaukšanās, vienīgi dabas spēku ietekmē.
