Krievu pilsoņu skaits ar uzturēšanās atļaujām Spānijā kāpis par 61%, Baltijas valstīs un Čehijā — sarucis
Eurostat dati rāda, ka laikā no 2021. līdz 2025. gadam krievu pilsoņu skaits ar uzturēšanās atļaujām ES kopumā pieaugusi par 14%, taču Latvijā, Igaunijā un Čehijā šis skaits ievērojami samazinājies.
Krievu pilsoņu skaits ar derīgām uzturēšanās atļaujām Eiropas Savienības valstīs no 2021. gada beigām līdz 2025. gada beigām pieaugušas par gandrīz 105 000 cilvēku, jeb 14% — no 772 000 līdz 877 000. Šādus skaitļus, atsaucoties uz Eurostat datiem, publicējis projekts Volna.
Lielākais krievu pilsoņu skaits ar pastāvīgu vai pagaidu uzturēšanās statusu 2025. gada beigās bijis Vācijā — 218 000 cilvēku. Tai sekojusi Spānija ar 117 000, Igaunija ar 78 000, Francija ar 67 000 un Serbija ar 63 000.
Lielākais pieaugums Spānijā
Visstraujāk krievu pilsoņu ar uzturēšanās atļaujām skaits palielinājies Spānijā — četru gadu laikā tas audzis par 44 000, jeb 61%. Otrajā vietā pēc pieauguma ierindojusies Kipra (plus 27 000), bet trešajā — Francija (plus 14 000).
Samazinājums Baltijas valstīs un Čehijā
Vairākās ES valstīs krievu pilsoņu ar uzturēšanās atļaujām skaits šajā periodā, pretēji, saruka. Lielākais kritums vērojams Latvijā, kur skaits samazinājies par 15 000. Nedaudz mazāks samazinājums bijis Igaunijā — mīnus 9000, un Čehijā — mīnus 8000.
Eurostat dati liecina, ka krievu pilsoņu skaits, kuri apmetušies uz dzīvi ES, strauji pieaugis 2022. un 2023. gadā, pēc tam saglabājoties relatīvi stabils.
