Krieviski runājošo vēlētāju atbalsts 15. Saeimas vēlēšanās pārdalījies starp divām jaunām apvienībām
15. Saeimas vēlēšanās krieviski runājošo vēlētāju atbalsts no partijas "Stabilitātei!", kas parlamentā neiekļuva, pārgājis uz apvienībām "Latvija pirmajā vietā" un Jūlijas Stepaņenko vadīto "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši". Politologs Jānis Ikstens norāda, ka šīs divas organizācijas uzrunājušas atšķirīgas vēlētāju grupas.

- Saeimas vēlēšanās ievērojami mainījusies krieviski runājošo vēlētāju politiskā izvēle Latvijā. Iepriekšējā sasaukumā šo elektorātu visspilgtāk pārstāvēja partija "Stabilitātei!", taču šoreiz tā parlamentā netika ievēlēta.
Tās vietā par galvenajiem krieviski runājošo balsu saņēmējiem kļuvušas divas citas politiskās apvienības – "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" (SV/AJ), kuru vadītāja ir Jūlija Stepaņenko.
Atšķirīgas vēlētāju grupas
Politologs Jānis Ikstens, analizējot šīs pārmaiņas, secinājis, ka abas apvienības piesaistījušas atšķirīgus vēlētāju segmentus. Pēc viņa vērtējuma, "Latvija pirmajā vietā" izdevies uzrunāt mērenāk noskaņotos krieviski runājošos vēlētājus, savukārt Jūlijas Stepaņenko vadītā "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" guvusi atbalstu no radikālāk noskaņotās elektorāta daļas.
Šī situācija liecina, ka krieviski runājošo vēlētāju kopiena Latvijā nav politiski vienota, bet gan sadalās pēc pārliecības intensitātes un noskaņojuma – no mērenākām nostājām līdz radikālākām. Iepriekšējo vēlēšanu ciklu dominējošā partija šajā segmentā zaudējusi savu pozīciju, un tās vietā ienākušas jaunas politiskas spēles, kas konkurē par šo pašu elektorātu, taču ar atšķirīgu vēstījumu un pieeju.
Pārmaiņas krieviski runājošo vēlētāju politiskajās izvēlēs var ietekmēt turpmāko politisko spēku sakārtojumu un sadarbības iespējas Saeimā, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar mazākumtautību pārstāvību un attiecīgo vēlētāju interesēm.


