Krievijas propagandists atzīst: Ukrainu sakaut neizdevās, draud Baltijai
Krievijas Z kara korespondents Dmitrijs Steišins atzinis, ka Ukraina izrādījusies viens no bīstamākajiem Krievijas pretiniekiem, vienlaikus izteikdams draudus Baltijas valstīm. Baltijas valstis un Polija pastiprina kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bažījoties par iespējamām Krievijas provokācijām.
Krievijas propagandas raidījumu pazīstamais Z kara korespondents Dmitrijs Steišins radiostacijas “Komsomoļskaja Pravda” ēterā atzinis, ka Krievijai, neraugoties uz militāro pārsvaru, nav izdevies uzveikt Ukrainu. Viņš Ukrainu raksturojis kā vienu no visnopietnākajiem pretiniekiem, kāds Krievijai bijis kopš Otrā pasaules kara laika cīņām ar Vāciju, piebilstot, ka atšķirība esot galvenokārt ieroču daudzumā, nevis pretinieka spēju ziņā.
Propagandists karadarbību Ukrainā nodēvējis par smagu izmēģinājumu Krievijas armijai un izteicis viedokli, ka karš nebūtu jāizbeidz, bet Krievijai vajadzētu meklēt vājāku pretinieku. Šajā sakarā viņš pieminējis arī Baltijas valstis, brīdinot, ka Krievija atcerēšoties visus, kas tai “iejaukušies” vai draudējuši, un ka Baltijas valstīm būtu jārēķinās ar sekām.
Baltijas valstis kāpina drošību
Izteikumi izskan laikā, kad Polija un Baltijas valstis pastiprina kritiskās infrastruktūras – dambju, elektrostaciju un gāzes vadu – aizsardzību, baidoties no iespējamām Krievijas provokācijām. Baltijas izlūkdienesti pieļauj, ka Krievijas armija varētu plānot tā saukto viltus karoga uzbrukumu, izmantojot Ukrainā ražotus dronus, lai vainu novirzītu uz citu pusi.
Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns uzsvēris, ka valsts seko līdzi izlūkdienestu informācijai un stiprina kritiskās infrastruktūras apsardzību. Arī Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs atzinis, ka hibrīddraudu risks šobrīd ir augstāks nekā iepriekš, tāpēc arī Latvija pastiprinājusi kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
Amerikāņu mediji nesen ziņojuši, ka arī ASV izlūkdienesti pieļauj iespēju, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu mēģināt pārbaudīt NATO reakciju, veicot ierobežotu uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij vēl pirms kara Ukrainā noslēguma – atšķirībā no agrākā vērtējuma, ka Putins to nedarītu, kamēr karš pret Ukrainu turpinās.
