Krievijas pilsoņi patvēruma lūgumos Latvijā min vajāšanu militārā dienesta dēļ
Krievijas pilsoņi, lūdzot patvērumu Latvijā, iesniegumos min arī vajāšanu militārā dienesta dēļ, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Pirmreizējo patvēruma lūgumu skaits kopš 2022. gada ir ievērojami samazinājies.

Krievijas pilsoņi, kas lūdz patvērumu Latvijā, savos iesniegumos norāda arī uz vajāšanu militārā dienesta dēļ. To aģentūrai LETA apstiprināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kas Latvijā izskata patvēruma lūgumus.
Lūgumu skaits
Pirmreizējo patvēruma lūgumu skaits no Krievijas pilsoņiem pēdējos gados ir sarucis. 2022. gadā patvērumu Latvijā pirmoreiz lūdza 120 Krievijas pilsoņi, 2023. gadā — 45, 2024. gadā — 42, 2025. gadā — 29, bet šogad līdz 31. augustam — 19.
Piešķirtie statusi
Bēgļa statuss 2022. gadā tika piešķirts 16 Krievijas pilsoņiem, 2023. gadā — 24, 2024. gadā — 25, 2025. gadā — 19, bet šogad līdz 31. augustam — 13. Alternatīvais statuss, ko piešķir personām, kurām draud smags kaitējums, 2023. gadā piešķirts sešiem, bet 2024. gadā pieciem Krievijas pilsoņiem. 2022. gadā, 2025. gadā un šogad līdz augustam šādu statusu nesaņēma neviens Krievijas pilsonis.
Kā vērtē lietas
PMLP statistiku par to, cik reižu statuss piešķirts tieši militārā dienesta radītas vajāšanas dēļ, neapkopo. Tomēr šādi apstākļi patvēruma meklētāju iesniegumos tiek minēti.
Pārvalde uzsvēra, ka vien bailes no sekām par dezertēšanu vai izvairīšanos no militārā dienesta automātiski neliecina par pamatotām bailēm no vajāšanas vai smaga kaitējuma. Katru lietu vērtē individuāli, ņemot vērā citus konkrētās personas apstākļus, kas varētu būt pamats bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, kā arī situāciju izcelsmes valstī.


