Krievijas okupētajā Oļešķu pilsētā valda humanitārā katastrofa — apstājušās pārtikas piegādes un evakuācija gandrīz neiespējama
Krievijas okupētajā Oļešķu pilsētā Hersonas apgabalā valda smaga humanitārā krīze — apstājušās pārtikas piegādes, nedarbojas slimnīca, bet iedzīvotāji nevar droši pamest pilsētu mīnu un dronu dēļ. To atzinis pat Kremlis.
Oļešķu pilsētā Dņepras kreisajā krastā, pretī Ukrainas kontrolētajai Hersonai, situācija ir kļuvusi kritiska. Pilsētu Krievija okupē kopš 2022. gada, un tilts starp abām pilsētām, kas atrodas tikai deviņu kilometru attālumā, tagad ir slēgts.
Jau pavasarī Ukrainas puse situāciju sauca par kritisku, bet septembrī tam piekrita arī Kremlis — preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 21. septembrī atzina, ka stāvoklis pilsētā ir kritisks, vainojot Ukrainu piegāžu traucēšanā.
Apvienoto Nāciju Organizācijas misija vasarā ziņoja, ka pēdējais veikals Oļešķos slēgts janvārī, bet visas pārtikas piegādes apstājušās maija beigās. Medicīniskā palīdzība pieejama tikai vissteidzamākajos gadījumos, ātrā palīdzība vairs neatbild uz izsaukumiem. Cilvēki, kas mēģina iekļūt vai izkļūt no pilsētas, riskē uzkāpt uz mīnām vai tikt uzklīdinu dronu triecienam.
Bez elektrības un gāzes iedzīvotāji pārgājuši uz malkas krāsnīm. Vasarā izdzīvot palīdzēja dārzi, taču neviens nezina, kas notiks ziemā — daži iedzīvotāji jau ēd nezāles, tostarp portulaku un balandas, savukārt ziņots, ka daži sākuši ēst suņus. Krievijas karavīri esot arī paši atņēmuši pārtiku civiliedzīvotājiem, tāpēc daži uz sētām liek zīmes ar uzrakstiem, ka mājā pārtikas nav.
Vietējā slimnīca, kas bija pēdējais patvērums, tagad gandrīz pilnībā pārstājusi darboties — trūkst medikamentu, aprīkojuma un degvielas ģeneratoram. Mirušos aprakt nav iespējams, jo Krievijas karaspēks liedz to darīt, morgs ir iznīcināts, un aptuveni 100 līķu sakrājušies slimnīcas pagrabā.
Oļešķos joprojām dzīvo aptuveni 1500 cilvēku, tostarp ap 40 bērnu, bet tuvējos ciemos — vēl aptuveni 4000 cilvēku. Pirms kara šajās kopienās dzīvoja 40 000 iedzīvotāju. Cilvēki nevar izbraukt dokumentu trūkuma, vecuma vai bailes dēļ tikt iesaukti Krievijas armijā, savukārt organizēta evakuācija nenotiek — Ukrainas amatpersonas uzskata, ka Krievija apzināti neļauj civiliedzīvotājiem pamest pilsētu, jo viņu klātbūtne attur Ukrainas triecienus.
