Krievijas okupētajā Oleškos apstākļi kļuvuši par "elli virs zemes" – iedzīvotāji bada nāvē
Krievijas okupētajā Oleškos Hersonas apgabalā apmēram 2000 palikušo civiliedzīvotāju pārtikas krājumi ir pilnībā izsīkuši, un Ukrainas amatpersonas brīdina par humanitāro katastrofu. Kijeva apsūdz Maskavu apzinātā izsalkināšanā un evakuācijas kavēšanā.
No Krievijas okupētās Oleškas pilsētas, kas atrodas pretī Hersonai pāri Dņeprai, nāk satriecoši ziņojumi – pārtika aptuveni 2000 palikušajiem iedzīvotājiem beidzot ir izbeigusies. Viena sieviete telefona ziņā aprakstīja, ka kopš kara sākuma zaudējusi vairāk nekā 40 kilogramus svara un tagad cīnās par izdzīvošanu bez olbaltumvielām saturošas pārtikas.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha situāciju Oleškā izvirzīja ANO Ģenerālajā asamblejā, brīdinot par "humanitāro katastrofu" un apsūdzot Krieviju par vienīgo šķērsli evakuācijai. Viņš norādīja, ka Krievija apzināti bada iedzīvotājus. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs savukārt atzina "kritisko situāciju", taču vainoja Ukrainas spēkus humanitārās palīdzības bloķēšanā.
No piegādēm līdz badam
Līdz maijam pārtika pilsētā, kurā kādreiz dzīvoja 24 000 cilvēku, vēl nonāca. Taču pēc tam, kad okupācijas spēki paplašināja mīnu laukus un dronu uzraudzību, piegādes pilnībā apstājās. Situāciju saasina fakts, ka Ukrainas dronu kampaņa pret Krievijas apgādes līnijām radījusi pārtikas trūkumu arī frontes karaspēkam, kas tagad atņem pēdējos krājumus civiliedzīvotājiem.
Iedzīvotāji ziņo, ka pārtiek no vienas ēdienreizes dienā – zupas bez kartupeļiem, ar cukini un lakstaugu portulaku. 1. septembrī uzbrukums skāra pārtikas konvoju, un puses savstarpēji apsūdz viena otru par to atbildīgas.
Civiliedzīvotāji kā vairogs
Oleškas kara administrācijas vadītāja Tetjana Hasaņenko stāstīja, ka situācija saasinājusies kopš pagājušā gada decembra, kad mīnu lauku blīvums strauji pieaudzis. Pilsētā nav elektrības, nedarbojas bankomāti, un iedzīvotāji vairs nespēj audzēt pārtiku sev. Hasaņenko minēja arī gadījumu, kad 74 gadus vecu vīrieti nogalināja karavīri, kad viņš atteicās ļaut tiem pārmeklēt savu pagrabu.
Ukrainas amatpersonas uzskata, ka okupanti apzināti kavē evakuāciju, lai izmantotu civiliedzīvotājus kā dzīvos vairogus pret iespējamu Ukrainas pretuzbrukumu no Hersonas. Hasaņenko norādīja, ka pilsētā, kas pastāv gandrīz tūkstoš gadu, cilvēki nekad nav dzīvojuši tik briesmīgos apstākļos – līķi guļ ielās, jo tos nav iespējams savākt pastāvīgo dronu uzlidojumu dēļ.
