Krievijas ekonomika recesijā: inflācija kāpj, degvielas trūkums pasliktinās

Grūtības iekšpolitikā un frontē

Krievijas ekonomika piedzīvo recesiju, ko pavada augoša inflācija un nopietns degvielas trūkums. Zemais bezdarbs liecina nevis par labklājību, bet gan par darbaspēka trūkumu. Vienlaikus Krievijas armijai neizdāsas gūt ievērojamus panākumus Ukrainā, un zaudējumi strauji pieaug, radot nepieciešamību pēc jaunas mobilizācijas.

Ukrainas bezpilota lidaparātu un raķešu triecieni aizvien vairāk skar Krievijas dziļumus, tostarp Maskavu un Sanktpēterburgu, nodarot zaudējumus militārajai rūpniecībai un enerģētikas sektoram. Tas izraisījis visaptverošu degvielas deficītu. Krimā jau ieviests ārkārtas stāvoklis.

Centrālās bankas un valdības domstarpības

Krievijas valdība un Centrālā banka nespēj vienoties par procentu likmju politiku. Centrālā banka iebilst pret būtisku likmju samazināšanu, lai ierobežotu inflāciju, savukārt valdība ar prezidenta Vladimira Putina atbalstu vēlas likmes pazemināt, lai neizraisītu sabiedrības neapmierinātību. Eksperti norāda, ka Krievijas ekonomika pārvērtusies par naudas drukāšanas mašīnu, kas veicina inflāciju un nav ilgtspējīga.

Saskaņā ar ziņu aģentūru "Bloomberg", benzīna cena Krievijā nedēļā no 16. līdz 22. jūnijam pieauga par 3% līdz 0,95 dolāriem par litru – lielākais nedēļas pieaugums vismaz 20 gados. Benzīna ražošana samazinājusies par 15% kopš 2025. gada jūnija. Gada inflācija 2026. gada jūnijā pieauga no 5,3% līdz 5,8%.

Kā vēsta "Reuters", militārie izdevumi pārkarst ekonomiku, un oficiālās izaugsmes prognozes šim gadam samazinātas no 1,5% līdz 0,4%. Putins noliedz problēmas, apgalvojot, ka palēnināšanās ir normāla pēc iepriekšējo gadu izaugsmes.

Propaganda maskē patiesību

Krievijas propagandas raidījumi, piemēram, "60 minūtes", gandrīz nerunā par iekšējām grūtībām. Ārkārtas situācijai Krimā tika veltītas vien dažas minūtes, savukārt 20 minūtes tika atvēlētas sižetam par Jūrmalu, kurā melīgi apgalvots, ka pilsēta ir tukša un tūristu nav. Tāpat izskanējusi nepatiesa informācija par Ukrainas drona triecienu vilcienam Rīga–Daugavpils, lai gan vilciena aizdegšanās notika pusotru diennakti pirms drona krišanas.

NATO StratCom pētniece Nika Aleksejeva norāda, ka Krievijas agresīvā retorika izriet no vājuma. Kremlis cenšas novērst uzmanību no iekšējām problēmām, vienlaikus radot nedrošības sajūtu Baltijas valstīs un mazinot atbalstu Ukrainai.