Krievijas dronu uzbrukumā Kijevā cieš Zinātņu akadēmija, ir bojāgājušais
Krievijas drons pirmdien trāpīja Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkai Kijevas centrā, nogalinot vismaz vienu cilvēku un ievainojot trīs citus. Tuvumā esošajā privātajā medicīnas centrā gāja bojā vēl viens cilvēks.
Pirmdien Krievijas bezpilota lidaparāts trāpīja Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas vēsturiskajai ēkai Kijevas centrā, izraisot ugunsgrēku. Aculiecinieki redzēja, kā cilvēki no pirmā un otrā stāva logiem izkļūst no degošās ēkas — ainas, kas kļuvušas arvien pierastākas smagi apšaudītajā galvaspilsētā.
Pēc Kijevas mēra Vitalija Kļičko sniegtās informācijas, uzbrukumā gāja bojā vismaz viens cilvēks, bet trīs citi tika ievainoti un nogādāti slimnīcā. 19. gadsimtā celtā ēka atrodas netālu no Vācijas vēstniecības, Nacionālās operas, Svētā Vladimira katedrāles un vairākām valdības iestādēm.
Akadēmijas prezidents Anatolijs Zagorodnijs, stāvot pie degošās ēkas, teica, ka trieciena brīdī iekšā atradās daudzi darbinieki un viņam nav skaidrs, kāpēc Krievija uzbrukusi vadošam zinātnes centram. Viņš paziņoja, ka akadēmija nav saistīta ar militārām struktūrām, un nosauca notikušo par terorismu, paužot bažas, ka daži kolēģi vēl varētu būt iesprostoti ēkā.
Lai gan akadēmija ir civila zinātniska iestāde, tai ir ilgstošas saiknes ar Ukrainas aizsardzības nozari. Starp cietušajiem bija akadēmijas pirmais viceprezidents Volodimirs Horbuļins, bijušais augsta ranga drošības ierēdnis. Cits Krievijas drons trāpīja netālu esošam privātam medicīnas centram, nogalinot vismaz vienu cilvēku.
Pastiprināti uzbrukumi
Pēdējās nedēļas laikā Krievijas raķešu un aizvien sarežģītāku reaktīvo dronu triecieni Kijevā skāruši dzīvojamās ēkas, biroju centrus, noliktavas un datu centrus, gandrīz katru dienu nogalinot un ievainojot civiliedzīvotājus. Jaunie reaktīvie droni lido ātrāk un ir grūtāk pārtverami nekā vecākie Shahed vai Geran-2 modeļi, tāpēc Ukraina steidzas izstrādāt un ražot pretlīdzekļus. Maskava arī biežāk uzbrūk dienas laikā, liekot iedzīvotājiem lielākajās pilsētās ilgāk uzturēties gaisa trauksmes brīdinājumos.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja Rietumu valstis pastiprināt spiedienu uz Krieviju, sociālajā tīklā X rakstot, ka katrs terora uzbrukums ir novēršams zaudējums, ja spiediens uz Krieviju kļūtu pilnīgs. Savukārt Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Ukrainai nāksies maksāt par pēdējo mēnešu triecieniem dziļi Krievijas teritorijā, norādot, ka tas jau notiekot.
