Krievija plāno 20 gadu laikā uz okupētajām Ukrainas teritorijām pārvietot 114 000 iedzīvotāju

Krievijas varas iestādēm ir plāns tuvāko divu desmitgažu laikā okupētajās Ukrainas teritorijās pārcelt dzīvot gandrīz 114 000 savu pilsoņu. To atklājis neatkarīgo žurnālistu kooperatīvs Bereg, par piemēru izvēloties Melitopoli — Zaporižjas apgabala pilsētu, ko Krievijas karaspēks ieņēma jau 2022. gada 25. februārī, dažas dienas pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma.

Žurnālisti runājuši gan ar Krievijas pilsoņiem, kas pārcēlušies uz turieni, gan ar ilggadējiem Melitopoles iedzīvotājiem, gan ar Ukrainas nevardarbīgās pretošanās kustību "Zla Mavka".

Ģimenes traģēdija okupācijā

Viena no lieciniecēm ir 34 gadus vecā Lūdmila Plačkova, kas dzimusi un augusi Melitopolē, bet pēc okupācijas devusies uz Bulgāriju. Viņas vecāki — māte Tatjana un tēvs Oļegs — vadīja ģimenes uzņēmumu, tostarp kafejnīcu, ko māte bija atvērusi 2013. gadā. Pēc Krievijas karaspēka ienākšanas pilsētā ģimene slēpās bumbu patvertnē un vēlāk piedalījās proukrainiskos protestos.

Plačkova aprakstīja, kā pilsēta pēc okupācijas mainījās — vietējie uzņēmēji un jaunieši aizbrauca, savukārt ieradās daudzi svešinieki no Krievijas. 2023. gada septembrī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) uzlauza viņas vecāku dzīvokli un abus aizveda, iepriekš vardarbīgi apejoties arī ar vecvecmāti. Pēc citu ieslodzīto liecībām, Plačkovas mātei tika liegta pārtika, un viņu turēja necilvēcīgos apstākļos bez apkures un higiēnas iespējām, kā arī spīdzināta pratināšanās. 2024. gada februārī viņu komā nogādāja slimnīcā, un maijā viņa nomira. Par tēva likteni ģimenei joprojām nav ziņu — FSB un cietumi apgalvo, ka par viņu nekas nav zināms.

Bereg ziņo, ka Plačkova pati zina vismaz sešus līdzīgus nolaupīšanas, spīdzināšanas vai patvaļīgas deportācijas gadījumus Melitopolē. Neatkarīgais izdevums iStories jau 2023. gada oktobrī dokumentējis sistemātiskas nolaupīšanas un spīdzināšanas okupētajā pilsētā, tostarp skolu direktoru, skolotāju un aizdomās turēto partizānu gadījumus.