Krievija papildina tanku un artilērijas krājumus bāzēs pie NATO robežām
Atklāto avotu dati liecina, ka Krievija pildā tehnikas noliktavas un paplašina militāro infrastruktūru netālu no Somijas, Igaunijas un Norvēģijas robežas. Krievijas opozicionārs politologs Vladimirs Pastuhovs brīdina, ka Eiropai varētu atlikt seši līdz deviņi mēneši līdz izšķirošam pavērsienam.
Krievija atjauno savus militārās tehnikas krājumus bāzēs ziemeļrietumos un citur valstī, un daļa šo objektu atrodas samērā tuvu NATO dalībvalstu robežām. To liecina atklāto avotu izlūkošanas (OSINT) dati, ko izcēlis arī Vašingtonā bāzētais Kara izpētes institūts (ISW). Tikmēr Lielbritānijā dzīvojošais Kremļa kritiķis, 63 gadus vecais politologs Vladimirs Pastuhovs, Londonas Universitātes koledžas goda profesors, brīdina, ka Eiropas drošības situācija var krasi mainīties tuvāko sešu līdz deviņu mēnešu laikā.
Tehnikas krājumi bāzēs
Satelītattēli rāda, ka noliktavas, kas kara sākumā tika ievērojami iztukšotas, atkal piepildās ar tankiem, bruņumašīnām un pašgājējartilērijas iekārtām. Tehnikas krājumi tiek papildināti vismaz piecās uzglabāšanas bāzēs.
Karēlijā, aptuveni 185 kilometru no Somijas robežas, tiek uzkrātas jaunas pašgājējartilērijas iekārtas „Malva” un „Giacint-K”. Kostromas apgabala Bujā, ap 500 kilometru no Igaunijas un Latvijas robežām, 22. Centrālās rezerves bāzē nonāk tanki T-90M, bruņutransportieri BTR-82A un kājnieku kaujas mašīnas BMP-3. Daļa tehnikas ir remontēta, daļa — jauna no ražotājiem. Tehnika tiek uzkrāta arī tālāk valsts iekšienē, piemēram, Topčihā Altaja novadā.
Paplašina infrastruktūru
Skandināvijas un Igaunijas žurnālistu kopīgā izmeklēšana atklājusi plašu militāro būvniecību Karēlijā, Murmanskas apgabalā un uz dienvidiem no Sanktpēterburgas. Netālu no Petrozavodskas, ap 160 kilometru no Somijas robežas, tiek veidotas dzīvojamās telpas vairākiem tūkstošiem 44. armijas korpusa karavīru. Pečengā, apmēram desmit kilometru no Norvēģijas robežas, topošajā infrastruktūrā pēc aplēsēm varētu izvietot līdz 17 000 karavīru. Netālu no Lugas, ap 120 kilometru no Igaunijas robežas, objekti arī tiek paplašināti.
Somijas armijas komandieris ģenerālleitnants Pasi Velimeki brīdinājis, ka pie Somijas robežas nākotnē varētu atrasties līdz 80 000 Krievijas karavīru, kamēr agrāk šajā reģionā bija ap 20 000.
Vērtējumi un brīdinājumi
Avots norāda, ka bezpilota lidaparātu plašā izmantošana Ukrainā ļāvusi daļu smagās tehnikas novirzīt uz teritorijām, kas konflikta gadījumā ar NATO varētu kļūt par karadarbības zonu. Krievijas patiesie nodomi nav zināmi, un tehnikas uzkrāšana vien nenozīmē gatavību iebrukumam. ISW tiešu Krievijas sauszemes uzbrukuma risku Somijai vai Baltijas valstīm vērtē kā ļoti zemu, kamēr lielākā daļa resursu tiek izmantota Ukrainā.
Pastuhovs uzskata, ka Eiropa kļūdaini cer uz „Korejas scenāriju”, proti, konflikta iesaldēšanu pa pašreizējo frontes līniju. Viņš min četrus Eiropas pieņēmumus: Krievija izvairīsies no tiešas konfrontācijas ar NATO, Ukraina turpinās izturēt uzbrukumus, Eiropa spēs finansēt Ukrainas aizsardzību (līdz 127 miljardiem sterliņu mārciņu gadā) un ASV prezidents Donalds Tramps turpinās palīdzēt Ukrainai. Pēc viņa domām, ar tik daudziem pieņēmumiem „kaut kur kaut kam neizbēgami ir jāuzsprāgst”.
