Krievija noraida aicinājumus pārtraukt uguni Melnajā jūrā

Krievijas Ārlietu ministrija piektdien noraidīja aicinājumus noslēgt pamieru ar Ukrainu Melnajā jūrā, paziņojot, ka nesaskata pamatu "puspasākumiem", kas dotu atelpu Ukrainas spēkiem. Pēdējo nedēļu laikā gan Krievija, gan Ukraina pastiprinājušas uzbrukumus komerckuģiem Melnajā jūrā, tādējādi paaugstinot pasaules graudu cenas.

Ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņojumā apsūdzēja Ukrainu "nekaunīgos terora aktos" pret kuģošanu, vienlaikus nepieminot Krievijas pašas uzbrukumus. Viņa norādīja, ka šie uzbrukumi esot apzināta politika, kuras mērķis ir destabilizēt civilo kuģošanu Melnajā jūrā, saasināt spriedzi un pagarināt konfliktu, turklāt ar reģionālo kaimiņu klaju piekrišanu. "Mēs neredzam nekādas pazīmes, ka situācija uzlabotos, un līdz ar to arī nekādu pamatu puspasākumiem, kas tikai dotu Kijivas režīmam īslaicīgu elpu," sacīja Zaharova.

Viņa atbildēja uz Turcijas ārlietu ministra Hakana Fidana izteikumiem, kurš medijiem pavēstīja, ka Ankara abām pusēm iesniegusi priekšlikumus par moratoriju militārām operācijām Melnajā jūrā. Zaharova norādīja, ka Krievija no Turcijas neesot saņēmusi oficiālu priekšlikumu. Aģentūra Reuters ceturtdien vēstīja, ka Ukraina caur trešo pusi nodevusi Krievijai piedāvājumu pārtraukt uzbrukumus civilajiem kuģiem Melnajā jūrā.

Zaharova arī izslēdza iespēju atgriezties pie 2022.–2023. gada Melnās jūras graudu iniciatīvas, kuru starpnieka lomā īstenoja Turcija un ANO. Šī vienošanās ļāva Krievijai un Ukrainai, abām lielākajām graudu eksportētājām, droši pārvadāt graudus pa Melno jūru. Zaharova šo iniciatīvu nosauca par vienpusēju; vienošanās izjuka pēc Krievijas izstāšanās, kad Maskava apgalvoja, ka Rietumu saistības attiecībā uz tās eksportu neesot izpildītas.