Koraļļu rifi vairs nepaspēj atkopties starp izbalēšanas periodiem, brīdina zinātnieki
Jauns pētījums par gandrīz 37 000 rifu vietām 120 valstīs rāda, ka masveida koraļļu izbalēšana tagad atkārtojas ik pēc pieciem sešiem gadiem, neļaujot rifiem atgūties. Zinātnieki brīdina par iespējamām neatgriezeniskām pārmaiņām okeānos.

Pasaules koraļļu rifi arvien biežāk piedzīvo masveida izbalēšanas epizodes, un intervāli starp tām ir kļuvuši tik īsi, ka rifiem trūkst laika atgūties, liecina jauns starptautisks pētījums. Analizēti dati, kas vākti vairāk nekā 40 gadu garumā no gandrīz 37 000 koraļļu rifu vietām 120 valstīs un teritorijās.
No gadu desmitiem līdz dažiem gadiem
Agrāk starp lieliem izbalēšanas viļņiem varēja paiet vairāki gadu desmiti, taču pētnieku dati liecina, ka tagad šādi periodi atkārtojas vidēji ik pēc pieciem līdz sešiem gadiem. Par izbalēšanas galveno cēloni tiek minēta pārāk augsta okeāna ūdens temperatūra — karstums liek koraļļiem izmest savos audos mītošās krāsainās aļģes, kas tiem piegādā barības vielas. Rezultātā koraļļi kļūst gaiši un vājāki pret slimībām. Izbalējis korallis vēl nav bojāgājis, bet, lai atkoptos, tam nepieciešams gan ūdens atdzišana, gan pietiekami ilgs laika periods.
Straujš pasliktināšanās temps
Pēdējos gados situācija pasliktinājusies īpaši strauji. No 2020. līdz 2024. gadam cieto koraļļu apjoms pasaulē bijis par 9,5% mazāks nekā vēsturiski novērots. 2023. gadā sākusies izbalēšanas epizode kļuvusi par vērienīgāko jebkad reģistrēto, skarot 77% no visām pasaules koraļļu rifu teritorijām. Pētnieki norāda, ka novērojama pakāpeniska lejupslīde — pēc katra smagā trieciena daļa koraļļu spēj daļēji atjaunoties, taču nākamais karstuma vilnis pienāk pirms rifs paspējis atgriezties iepriekšējā stāvoklī. Tā kā okeāna temperatūra joprojām saglabājas augsta, jauns plašs izbalēšanas periods iespējams jau šogad.
Kāpēc tas ir svarīgi
Koraļļu rifu zudums nozīmētu daudz vairāk nekā vien dabas daudzveidības samazināšanos — tie kalpo par mājvietu aptuveni ceturtajai daļai visu jūras sugu, aizsargā piekrastes un nodrošina pārtiku un iztiku miljoniem cilvēku visā pasaulē. Zinātnieki uzsver, ka straujš siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kā arī tādu vietēju apdraudējumu kā pārzveja un pārmērīga piekrastes apbūve ierobežošana joprojām varētu palīdzēt mazināt koraļļiem nodarīto kaitējumu.
/https://i.s3.glbimg.com/v1/AUTH_59edd422c0c84a879bd37670ae4f538a/internal_photos/bs/2026/H/k/CSXXgRQnq2vOCql3Zvog/imagem-cortada.jpg)
