Kopš 2018. gada ar remigrācijas koordinatoru palīdzību Latvijā atgriezušies vairāk nekā 6700 cilvēki
VARAM pārstāvis Saeimas komisijai ziņoja, ka kopš remigrācijas koordinatoru darba sākuma 2018. gadā ar viņu atbalstu Latvijā atgriezušies aptuveni 6730 cilvēki, taču nozarei trūkst finansējuma un kapacitātes.
Trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītājs Zigmārs Erts sniedza pārskatu par remigrācijas koordinatoru darba rezultātiem kopš 2018. gada.
Pēc viņa teiktā, astoņu gadu laikā ar koordinatoru atbalstu Latvijā atgriezušies aptuveni 6730 cilvēki. Skaitļi pa gadiem svārstījušies — no 399 personām 2018. gadā līdz vairāk nekā tūkstotim 2020. gadā, savukārt šogad līdz šim reģistrētas 510 atgriešanās. Erts norādīja, ka koordinatoru atbalstīti remigranti vidēji veido ap 10% no kopējā personu skaita, kas gadā atgriežas Latvijā.
Koordinatoru loma
Remigrācijas koordinators sniedz bezmaksas individuālas konsultācijas cilvēkiem, kas plāno atgriezties un iekārtoties konkrētā Latvijas reģionā, palīdzot apzināt ar pārcelšanos saistītos jautājumus.
Galvenie izaicinājumi
Kā būtiskāko problēmu Erts minēja nepietiekamu finansējumu — atbalsts koordinatoriem kopš 2018. gada nav mainījies, lai gan būtu nepieciešami vēl aptuveni 100 000 eiro gadā. Darbu apgrūtina arī bieža darbinieku maiņa iestādēs, kas liek atkārtoti veidot sadarbību un izpratni par remigrācijas tēmām, kā arī atgriezeniskās saites trūkums, jo daļa remigrantu maina plānus vai pārtrauc saziņu.
Minēti arī reģionāli specifiski apstākļi — piemēram, Latgales pierobežā uz atgriešanās lēmumu var ietekmēt drošības jautājumi, savukārt jauna tēma koordinatoru darbā ir jautājumi par valsts aizsardzības dienestu pēc atgriešanās. VARAM secina, ka koordinatoru tīkls kopumā darbojas efektīvi, taču tā kapacitāte jāpielāgo pieaugošajam un daudzveidīgajam jautājumu lokam.
