Komentārs: kā ikdienas valoda atklāj neredzamu eidžismu pret vecāka gadagājuma cilvēkiem
Komentāra autore Anna Žabicka vērš uzmanību, ka sabiedrības novecošanu bieži apraksta ar trauksmainiem jēdzieniem, savukārt ikdienas valodā iesakņojušies izteicieni faktiski atklāj eidžismu, ko vairs nepamana.
Novecošana kā "laika bumba"
Sabiedrības novecošana Eiropā publiskajā telpā bieži tiek raksturota ar spilgtiem, pat trauksmainiem jēdzieniem — runā par "demogrāfisko laika bumbu" vai "pelēko cunami". Šādi apzīmējumi liecina, ka novecojoša sabiedrība tiek uztverta kā draudi vai problēma, nevis kā dabisks process.
Ierasti izteicieni, kas slēpj aizspriedumus
Komentāra autore Anna Žabicka vērš uzmanību uz to, ka ikdienas valodā ir iesakņojušies izteicieni, kas patiesībā atklāj eidžismu — aizspriedumus vai diskrimināciju cilvēka vecuma dēļ. Kā piemērus viņa min plaši izplatītus jautājumus un frāzes, piemēram, kāpēc visiem pensionāriem tirgū jādodas tieši rīta stundās, kā arī ironiskus aicinājumus vēlēšanu dienā atņemt pasi vecmāmiņai. Autore norāda, ka šīs frāzes jau kļuvušas par sava veida tautas folkloras daļu, ko atkārto, nedomājot par to iespējamo aizvainojošo nozīmi.
Aizspriedumi, ko vairs nepamana
Pēc autores domām, šādi izteicieni sabiedrībā ir kļuvuši tik pierasti, ka tos vairs neuztver kā aizvainojošus vai diskriminējošus. Tas liecina, ka eidžisms Latvijas un plašākā Eiropas sabiedrībā bieži paliek nepamanīts, lai gan izpaužas ikdienas valodā un attieksmē pret vecāka gadagājuma cilvēkiem.
