Ķīnas ekonomikas palēninājums jūlijā padziļinās, pieaug spiediens uz Pekinu

Ķīnas Valsts statistikas birojs (NBS) pirmdien publicēja datus, kas liecina, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas palēninājums jūlijā, iespējams, turpinājies. Rūpnieciskā ražošana pērn gadā salīdzinājumā pieauga par 4,5%, kas ir mazāk nekā jūnijā reģistrētie 5,3% un zemāk par analītiķu Reuters aptaujā prognozētajiem 4,8%.

Arī mazumtirdzniecība palēninājās — pieaugums bija 0,6% pretstatā 1% jūnijā, lai gan tas notika, neraugoties uz vasaras tūrisma sezonas izdevumiem. Ekonomisti bija paredzējuši 1,5% pieaugumu. NBS norādīja, ka piegādi un pieprasījumu tirgū traucējuši ekstremāli laikapstākļi, tostarp augsta temperatūra un stiprs lietus.

Spiediens uz varas iestādēm

Jaunākie rādītāji, visticamāk, palielinās spiedienu uz Ķīnas lēmumu pieņēmējiem paātrināt nodokļu un izdevumu pasākumus ekonomikas aktivitātes atbalstam. Ķīnas premjers Li Cjans pirmdien mājienoja, ka vājo iekšzemes pieprasījumu varētu kompensēt, stiprinot pieprasījumu pēc Ķīnas precēm ārvalstīs. Viņš valsts padomes sanāksmē, kā ziņo aģentūra Xinhua, atzina, ka nepietiekams iekšzemes pieprasījums joprojām ir nozīmīga problēma, daudzām nozarēm un uzņēmumiem pieaug grūtības, savukārt nenoteiktība ārējā vidē palielinās. Li aicināja stabilizēt ārējo pieprasījumu un attīstīt savstarpēji izdevīgu starptautisko tirdzniecības sadarbību.

Analītiķi tomēr sagaida, ka izaugsme gada otrajā pusē varētu nedaudz uzlaboties, pateicoties Pekinas fiskālajiem stimuliem. Konsultāciju uzņēmuma Capital Economics Ķīnas ekonomikas nodaļas vadītājs Džūliens Evanss-Pričards norādīja, ka daļu no vājajiem rādītājiem izraisījuši taifūnu radītie pagaidu traucējumi, savukārt investīcijas mākslīgā intelekta jomā turpina pozitīvi ietekmēt ražošanu.

Aprīlī–jūnijā Ķīnas ekonomika pieauga par 4,3% - tas ir viens no vājākajiem ceturkšņa rādītājiem kopš oficiālās IKP datu publicēšanas sākuma 20. gadsimta 90. gadu sākumā un neatbilst valdības noteiktajam mērķim 4,5-5%.