Ķermeņa dismorfija skar aptuveni katru 40.–50. pieaugušo
Ķermeņa dismorfiskais traucējums ir garīgās veselības problēma, kad cilvēks apsēsti domā par niecīgiem vai neeksistējošiem izskata trūkumiem. Latvijas Avīzē publicētajā rakstā aprakstīts, cik izplatīts tas ir un kā to veicina sociālie tīkli.

Ķermeņa dismorfiskais traucējums, ko ikdienā īsi dēvē par dismorfiju, ir garīgās veselības traucējums, kad cilvēks nepārtraukti domā par niecīgiem vai pilnīgi neeksistējošiem trūkumiem savā izskatā. Latvijas Avīzē 2026. gada 9. oktobrī publicētajā rakstā autors Pēteris Apinis skaidro, kā šis traucējums izpaužas, cik bieži sastopams un kāpēc ķirurģiska iejaukšanās to neatrisina.
Kā traucējums izpaužas
Pacients vairākas stundas dienā var skatīties spogulī, kopt sevi vai meklēt citu apstiprinājumu. Detaļa, ko citi nepamana, viņam šķiet milzīgs defekts. Daļa cilvēku, gluži pretēji, izvairās no spoguļiem un fotografēšanās. Viņi sevi salīdzina ar citiem, tērē naudu skaistumkopšanai vai plastiskajām operācijām un ar laiku sociāli izolējas. Raksta autors uzsver, ka problēma ir smadzenēs, nevis ķermenī, tāpēc pēc operācijas cilvēks parasti atrod jaunu “defektu”.
Traucējums nav saistīts tikai ar svaru, un tas var skart jebkuru ķermeņa daļu. Pastāv arī muskuļu dismorfija jeb bigoreksija. Tā bieži savienojas ar trauksmi un depresiju.
Izplatība
Pieaugušo vidū dismorfija sastopama aptuveni 1,7–2,4% gadījumu, tātad vidēji pie viena no 40–50 cilvēkiem. Starp vīriešiem un sievietēm izplatība ir līdzīga. Dermatologu pacientu vidū to konstatē 9–15%, bet estētiskās ķirurģijas klīnikās 7–15% pacientu atbilst kritērijiem. Deguna plastiskajās operācijās šis rādītājs pārsniedz 50%. Cilvēkiem, kas ārstējas no depresijas vai obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, tā sastopamība ir 10–16%.
Pirmie nopietnie simptomi parasti parādās 12–13 gadu vecumā. Ja traucējumu neārstē, tas var kļūt hronisks un pavadīt cilvēku visu mūžu.
Sociālo tīklu loma
Autors norāda, ka pēdējā desmitgadē pusaudžu un jauniešu vidū proporcionāli pieaug jaunu gadījumu skaits. Pamatā ir ģenētiski, neirobioloģiski un psiholoģiski faktori, bet filtri un vizuāli orientētas platformas, piemēram, Instagram un TikTok, traucējuma attīstību paātrina.
Raksta turpinājumā aplūkotas arī vīriešu bažas par dzimumlocekļa izmēru, sieviešu krūšu dismorfija un dismorfija zobārstniecības klīnikās. Plastikas ķirurgi mēdz pārbaudīt pacientu motivāciju ar psiholoģiskiem testiem, jo operēt cilvēku ar aktīvu dismorfiju ir bīstami.


