Kazarins: korupcijas skandāli liecina, ka Ukrainā strādā imunitāte pret korupciju
Žurnālists un 104. brigādes seržants Pavlo Kazarins intervijā skaidro, kāpēc pēdējā laika korupcijas skandāli Ukrainā liecina par funkcionējošu pretkorupcijas sistēmu, taču brīdina, ka valdības klusēšana par mobilizāciju un militāro algu jautājumiem grauj sabiedrības uzticību.

Ukrainas žurnālists Pavlo Kazarins, kurš kopš pilna mēroga kara sākuma dienē Ukrainas bruņotajos spēkos un šobrīd ir 104. bezpilotu sistēmu brigādes 2. bataljona galvenais seržants, intervijā izdevumam "Ukrainska Pravda" komentējis nesenos korupcijas skandālus, tostarp lietas ar nosaukumiem "Dinastija", kā arī izmeklēšanas pret Mindiču un Haluščenko.
Kazarins uzsver – ja izmeklēšanas noved līdz aizdomās turēšanai un kriminālprocesiem, tas nozīmē, ka valstī darbojas mehānisms, kas spēj aizsargāt sabiedrību no korupcijas. Viņš salīdzina situāciju ar Baltkrieviju, kur pretkorupcijas iestāžu un skandālu nav, taču reālais korupcijas līmenis, viņaprāt, būtu daudz augstāks.
Tajā pašā laikā Kazarins brīdina, ka elites atrautība un dubultie standarti bīstami ietekmē armijas noskaņojumu. Viņš norāda, ka valdība izvairās no atklātas sarunas par mobilizāciju, dienesta termiņiem un militāro algu jautājumiem, jo tās ir nepopulāras tēmas. Pēc viņa domām, politiskā klase vairāk domā par nākamo vēlēšanu uzvarēšanu, nevis par to, kā valstij izdzīvot līdz šīm vēlēšanām.
Protesti un Fedorova atlaišana
Kazarins pozitīvi vērtē pagājušā gada un šā gada tā dēvētos "kartona Maidanus" – jauniešu protestus, kas aizstāvēja pretkorupcijas iestādes NABU un SAP, kā arī jaunāko protestu vilni pēc aizsardzības ministra Mihaila Fedorova atlaišanas. Viņaprāt, protesti nav bijuši par konkrētu personu, bet gan par "nozagtu cerību" – Fedorovs pēc veiksmīgās digitalizācijas pieredzes tika uztverts kā cerības simbols aizsardzības nozarē, taču atlaists bez paskaidrojuma.
Kazarins piebilst, ka Aizsardzības ministrija pārvalda trešdaļu valsts budžeta, tāpēc skandāli tur ir gandrīz neizbēgami cilvēciskā faktora dēļ. Par Fedorova aicinājumu rīkot vēlēšanas pēc atlaišanas viņš izsakās skeptiski, atsaucoties uz aptaujām, kas rāda – vairākums iedzīvotāju vēlēšanas pat pēc iespējamā pamiera negrib.


/nginx/o/2026/09/29/17944391t1h9d15.jpg)