Karstuma vilnis Vācijā: izkusis asfalts un satiksmes haoss, PVO ziņo par vairāk nekā 1300 nāves gadījumiem Eiropā

Lai gan karstuma vilnis Vācijā pamazām atkāpjas, tā sekas aizvien ir jūtamas visā valstī. Izkusis asfalts, transporta sistēmas traucējumi un mediķu brīdinājumi no jauna aktualizējuši jautājumu par valsts gatavību arvien biežākiem un ekstrēmākiem karstuma viļņiem. Jau pirms svelmes eksperti brīdināja, ka Vācija nav pietiekami sagatavojusies šādiem laikapstākļiem.

Svētdien, 28. jūnijā, Vācijā jau trešo dienu pēc kārtas tika pārspēti nacionālie temperatūras rekordi. Anticiklons, kas kā "siltuma kupols” bija pārklājis lielu daļu Eiropas, sāka virzīties uz austrumiem. Saskaņā ar Vācijas Meteoroloģijas dienesta provizoriskajiem datiem, kādā lauku ciematā Brandenburgā termometra stabiņš pakāpās līdz 41,7 °C. Valsti pārņēma tveice, jo gaisa temperatūra diennakts laikā nevienā brīdī nenoslīdēja zem 20 °C.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ziņo, ka visā Eiropā kopš 21. jūnija reģistrēti jau vairāk nekā 1300 ar karstumu saistīti nāves gadījumi.

Transporta haoss un kūstoši ceļi

Ekstremālā svelme Vācijā jau sāk atkāpties, dodot vietu pērkona negaisiem un lietum, tomēr valsts joprojām cīnās ar rekordaugstās temperatūras atstātajām sekām infrastruktūrā. Plaši automaģistrāļu posmi Brandenburgā un Saksijā-Anhaltē ir slēgti, jo karstums neatgriezeniski bojājis ceļu segumu. Autovadītāji tiek aicināti apbraukt ierasti noslogoto A2 šoseju. Savukārt Leipcigā asfalts izkusa tieši uz tramvaja sliedēm, kā dēļ nācās apturēt satiksmi vairākos svarīgos pilsētas maršrutos.

Reaģējot uz krīzi, labdarības organizācijas "Caritas" prezidente Eva Marija Velskopa-Defa aicināja neatteikt palīdzību iedzīvotājiem un turēt atvērtas baznīcas, lai tās kalpotu kā atvēsināšanās vietas. Šāda prakse – tā sauktie "klimata patvērumi” – jau plaši izplatīta citviet Eiropā, piemēram, Spānijā, kur sabiedriskās ēkas piedāvā bezmaksas ūdeni un iespēju pārlaist karstumu vēsās telpās.

Mediķi ceļ trauksmi

Divas nedēļas pirms temperatūra pārsniedza 40 °C atzīmi, Vācijas Medicīnas asociācija aicināja steidzami rīkoties, lai nodrošinātu slimnīcu, pansionātu un ārstu prakšu nepārtrauktu darbību ekstremālas svelmes apstākļos. Šīm iestādēm karstuma viļņu laikā ir jāiztur milzīga papildu slodze, jo strauji pieaug karstuma dūriena un pārkaršanas risks senioriem, zīdaiņiem un hronisko slimību pacientiem.

Situācijas nopietnību apliecina arī kaimiņvalstu pieredze – Francijā neatliekamās palīdzības nodaļas ziņoja par četrkārtīgu pieaugumu izsaukumos, kas saistīti ar pārkaršanu, kā arī krasi palielinājās sirdsdarbības apstāšanās gadījumu skaits.

Klimata pārmaiņu tiešā ietekme

Zinātnieki uzsver, ka, turpinoties planētas sasilšanai un siltumnīcefekta gāzu izmešu pieaugumam, ekstremāli karstuma viļņi kļūs aizvien biežāki un postošāki. Starptautiskās pētnieku grupas "World Weather Attribution" analīze liecina, ka tik augstas dienas maksimālās un nakts minimālās temperatūras vēl pirms pusgadsimta, 1976. gadā, būtu bijušas "praktiski neiespējamas šim gadalaikam".