Kaļjurande: loģiski ļaut 16-gadīgiem balsot arī EP un Rīgikogu vēlēšanās

Igaunijas Rīgikogu konstitucionālā komisija nodevusi galīgai izskatīšanai likumprojektu, kas paredz pazemināt vecuma cenzu Eiropas Parlamenta vēlēšanās — balsstiesības no 16 gadu vecuma, bet tiesības kandidēt no 18 gadiem. Pašlaik šie sliekšņi ir attiecīgi 18 un 21 gads. Iniciatīvas atbalstītāji uzskata, ka tas palīdzētu aktīvāk iesaistīt jauno paaudzi ES nākotnes veidošanā.

Eiropas Savienībā vienota standarta šajā jautājumā nav — katra valsts pati nosaka balsošanas noteikumus. Šobrīd tiesības balsot pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas ir tikai Austrijas, Vācijas, Beļģijas, Grieķijas un Maltas iedzīvotājiem.

Jauniešu intereses sniedzas tālāk par vietējo dzīvi

Eiropas Parlamenta deputāte Marina Kaļjurande atzīmēja, ka Igaunijā 16-gadīgie jau var balsot pašvaldību vēlēšanās, un uzskata par loģisku soli ļaut viņiem ietekmēt arī parlamenta un Eiropas Parlamenta sastāvu. Pēc viņas vārdiem, jauniešus interesē ne tikai vietējā dzīve, bet arī globālas problēmas — vides, darba, mācību un mājokļa jautājumi.

Kaļjurande norādīja, ka 16-gadīgie balsošanā piedalās diezgan aktīvi, savukārt vēlētāju entuziasma kritums iestājas nākamajā vecuma grupā — 18 līdz 20 gadu vecajiem. Kā piemēru viņa min Brexit referendumu, kurā jaunieši nebalsoja aktīvi, un lēmumu būtībā pieņēma vecāki un vecvecāki, lai gan tā sekas jaunatnei jāizjūt gadu desmitiem.

Kritiskā domāšana kā aizsardzība pret manipulācijām

Skeptiķi bieži pauž bažas, ka pusaudži ir vairāk pakļauti manipulācijām, jo galvenais informācijas avots viņiem ir sociālie tīkli un video platformas. Kaļjurande atbildēja, ka dezinformācijai pakļauti arī vecāka gadagājuma cilvēki, un galvenais ierocis pret to esot medijpratības attīstīšana — prasme izvērtēt ziņu avotu un ticamību, ko var mācīt gan skolā, gan mājās.