Kalifornija liek datu centriem atklāt elektrības un ūdens patēriņu
Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms parakstījis septiņus likumus, kas liks datu centru operatoriem no nākamā gada atklāt informāciju par elektrības un ūdens patēriņu. Mērķis ir dot iedzīvotājiem un zinātniekiem vairāk skaidrības par to, kā šī infrastruktūra ietekmē rēķinus un ūdens resursus.
Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms pirmdien parakstījis septiņu likumprojektu paketi, kas paredzēta lielākas caurskatāmības panākšanai attiecībā uz datu centru ietekmi uz elektrības tīklu un ūdens apgādi. Datu centru skaita pieaugums ASV pēdējā laikā izraisījis protestus, jo iedzīvotāji uztraucas par to, kā ar mākslīgo intelektu saistītā infrastruktūra noslogo elektrotīklus un vietējās ūdensapgādes sistēmas.
No nākamā gada datu centru operatoriem būs pienākums regulāri ziņot par savu elektrības un ūdens patēriņu. Trīs no likumiem uzdod Kalifornijas Sabiedrisko pakalpojumu komisijai izveidot atsevišķus elektrības tarifus datu centriem, lai tie paši segtu izmaksas par pieslēgšanos tīklam un nepārliktu tās uz citiem patērētājiem. Viens no likumiem arī mudina datu centrus vairāk izmantot atjaunojamo enerģiju.
Citi likumi paredz ikmēneša ziņošanu par enerģijas patēriņu, ūdens izmantošanas atklāšanu, kā arī nosaka, ka datu centru operatoriem jāsedz infrastruktūras uzlabojumu izmaksas. Turklāt datu centriem vairs nepienāksies automātiskais izņēmums no vides ietekmes izvērtēšanas prasībām.
Trūkst pamatinformācijas
Zinātnieku organizācijas Union of Concerned Scientists pārstāvis Marks Specs norāda, ka līdz šim bijis ārkārtīgi grūti iegūt pat pamatinformāciju par datu centru patēriņu, kas apgrūtinājis izvērtēt, cik lielas problēmas tie patiešām rada. Nav skaidrs, vai datu centri līdz šim paaugstinājuši elektrības rēķinus, jo iespējami abi scenāriji — gan izmaksu pieaugums no jaunas infrastruktūras, gan sadārdzinājuma samazinājums, sadalot fiksētās uzturēšanas izmaksas starp vairāk lietotājiem.
Santaklāras universitātes pētnieki, izpētot ūdens patēriņu ap datu centriem, secinājuši, ka ūdensapgādes uzņēmumi atteikušies dalīties ar datiem, atsaucoties uz privātuma noteikumiem, un ka lielākajai daļai datu centru trūkst publiski pieejamu vides ietekmes ziņojumu. Pētniece Īrisa Stjuarte-Frei uzsver, ka jaunie likumi ir solis pareizajā virzienā, lai gan tie joprojām atstāj nozīmīgus robus — piemēram, ūdens dati jāatklāj tikai atļauju saņemšanas brīdī, nevis regulāri, tāpēc grūti sekot līdzi faktiskajam gada patēriņam.
