Kā Mančestras Sitijas 'uzpūstā' nauda ietekmēja citus klubus
Analīze rāda, ka Mančestras Sitijas milzīgie transfēru maksājumi periodā no 2009. līdz 2018. gadam daudziem pārdevējklubiem nav nesuši ilgtermiņa labumu, savukārt daži netiešie saņēmēji ievērojami nostiprinājuši savu finansiālo stāvokli.
Mančestras Sitijas izdevumi transfēru tirgū laikā, kad klubs vēlāk tika apsūdzēts finanšu noteikumu pārkāpšanā, būtiski ietekmēja ne tikai paša kluba izaugsmi, bet arī daudzu citu komandu likteni visā pasaulē.
Pārdevēji, kam veiksme nav sekojusi
Volfsburga pēc Kevina de Brreinas pārdošanas 2016. gadā par saņemto naudu iegādājās spārnu spēlētāju Juliānu Dreksleru un pieredzējušo aizsargu Danti, taču komanda no otrās vietas Bundeslīgā nokrita uz astoto un nākamajās divās sezonās tikko izvairījās no izkrišanas.
Līdzīgi veicās Monako, kas pēc Benžamēna Mendi un Bernardu Silvas pārdošanas 2017. gada vasarā iegādājās Terensu Kongolo un Keitu Balde, taču abi spēlētāji ilgtermiņā neattaisnoja cerības. Klubs, kas tajā pašā gadā uzvarēja Francijas čempionātā un sasniedza Čempionu līgas pusfinālu, divu gadu laikā gandrīz izkrita no augstākās līgas.
Arī Arsenāls, no kura Mančestras Sitijs laikā no 2009. līdz 2018. gadam nopirka visvairāk spēlētāju, šajā periodā nopietni necīnījās par Anglijas čempiona titulu.
Netiešie ieguvēji un zaudētāji
Portugālē Sitijs maksāja līdzīgas summas gan Benfikai, gan Portu, bet ne Sportingam, kas šajā periodā nevienu reizi nekļuva par čempioni.
Savukārt dažas mazākas komandas guvušas labumu no tā sauktajām tālākpārdošanas klauzulām. Kvīnsparkas Reindžeri par Rahīma Sterlinga pāreju no Liverpūles uz Sitiju 2015. gadā saņēma aptuveni 9 miljonus mārciņu, bet Bārnslijs no Džona Stonsa pārejas no Evertonas uz Sitiju 2016. gadā ieguva aptuveni 7 miljonus mārciņu. Tomēr arī šīm komandām lielā nauda nav garantējusi augšupeju — Kvīnsparkas Reindžeri nav atgriezušies Premjerlīgā, bet Bārnslijs divu sezonu laikā nokrita līdz pat trešajai līgai.
