Kā kara laikā mainījušies Ukrainas armijas militārie mediji
Ukrainas armijas komunikācijas gados ilgā kara laikā pārtapušas no formālas preses dienesta funkcijas par nozīmīgu ieroci, kas ietekmē rekrutēšanu, ziedojumus un starptautisko atbalstu. Trešā armijas korpusa komunikācijas virsnieks Oleksandrs Borodins apraksta šīs pārmaiņas.
Kopš 2022. gada, kad Ukrainā sākās plaša mēroga karš, militāro mediju darbs piedzīvojis dziļas pārmaiņas, raksta Trešā armijas korpusa komunikācijas nodaļas vecākais virsnieks Oleksandrs Borodins slejā Ukrainska Pravda. Ja agrāk brigādēs par sabiedriskajām attiecībām rūpējās daži cilvēki, tad šodien mediji kļuvuši par vienu no galvenajiem armijas instrumentiem, kas tieši ietekmē kaujas spēju.
Borodins, kurš kopš 2014. gada strādājis kā dokumentālists Harkivas Maidanā un Austrumu Ukrainas konfliktā, vēlāk pievienojies armijai kā brīvprātīgais un tagad palīdz veidot komunikācijas komandas vairākās brigādēs un pulkos. Viņa uzdevums ir izveidot autonomas medijkomandas, kas pašas spēj atrast stāstus, strādāt ar žurnālistiem un veikt visu komunikācijas ciklu — no filmēšanas līdz satura izplatīšanai angliski runājošai auditorijai.
Bezpilota lidaparātu karš apgrūtina piekļuvi kaujas laukam
Ja 2022.–2023. gadā žurnālisti varēja strādāt tuvāk pozīcijām, tad tagad viņus tur vairs neved, jo pretinieka droni rada galveno apdraudējumu šādos izbraucienos. Žurnālisti tagad galvenokārt strādā ar bezpilotu lidaparātu operatoriem, artilēristiem un sakarniekiem, savukārt ar kājniekiem tiekas tikai aizmugures rajonos. Katrs maršruts tiek rūpīgi plānots, ņemot vērā laikapstākļus, draudus un komandiera ieteikumus, lai maksimāli samazinātu risku.
Svarīga un sarežģīta ir arī sadarbība ar dažiem rietumu medijiem, kuri, pēc autora vārdiem, dažkārt cenšas no karavīriem izvilkt komentārus par citu valstu iekšpolitiku vai diskreditēt politisko vadību — tas tiekot uzskatīts par nepieņemamu, jo militārpersonas nedrīkst iesaistīties politiskās diskusijās.
Neredzamais karš neeksistē
Autors uzsver, ka komunikācijas šodien risina trīs būtiskus uzdevumus — rekrutēšanu, ziedojumu piesaisti un starptautiskās uzmanības noturēšanu. Cilvēkiem Francijā, Vācijā vai ASV karš eksistē tikai tad, ja par to tiek runāts medijos — pretējā gadījumā pasaule pakāpeniski pārstāj par to domāt, kas mazina izpratni par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu. Nākotnē plānots attīstīt autonomas medijkomandas, sistemātisku darbu ar angliski runājošo auditoriju un atjaunināt normatīvo bāzi, kas pašlaik neatbilst komunikāciju reālajai lomai armijā.
