Kā izvēlēties veļas žāvētāju: tehnoloģija, ietilpība un enerģijas patēriņš
Nozares speciālists skaidro, uz ko pievērst uzmanību, izvēloties veļas žāvētāju — galvenās atšķirības starp kondensācijas un siltumsūkņa tehnoloģijām, kā arī pareizo ietilpību.
Daudzās mājsaimniecībās pienāk brīdis, kad tradicionālais veļas žāvēšanas statīvs vairs neapmierina — tas aizņem vietu, ietekmē telpas gaisu un reti kad ir brīvs. Dabisks risinājums ir veļas žāvētāja iegāde, taču plašais piedāvājums tirgū var radīt apjukumu.
Divas galvenās tehnoloģijas
"RD Electronics" speciālists norāda, ka pirmais solis ir saprast žāvēšanas tehnoloģiju atšķirības. Klasiskais kondensācijas žāvētājs gaisu uzsilda līdz pat 70–80 grādiem, bet dzesēšanai izmanto telpas gaisu. Šādai iekārtai ir vairāki trūkumi — tā var sakarsēt telpu, patērē divas līdz trīs reizes vairāk enerģijas un var bojāt smalkākus audumus.
Siltumsūkņa žāvētājs darbojas pēc cita principa — tas ir slēgta sistēma, kurā siltums tiek izmantots atkārtoti. Tas ļauj ietaupīt līdz pat 60–70% elektrības salīdzinājumā ar kondensācijas modeli. Žāvēšana notiek zemākā temperatūrā, aptuveni 50–55 grādos, kas saudzīgāk izturas pret apģērbu un mazina tā saraušanās risku. Vienīgais mīnuss — žāvēšanas cikls ir ilgāks nekā kondensācijas žāvētājam, taču enerģijas ietaupījums un audumu saudzēšana to kompensē.
Pareizā ietilpība
Izvēloties žāvētāju, svarīgi ņemt vērā arī tā ietilpību attiecībā pret veļasmašīnu. Speciālists iesaka izvēlēties tādu pašu vai nedaudz lielāku ietilpību — standarta diapazons ir 7–9 kilogrami. Pārpildīts žāvētājs ne tikai saburzīs apģērbu, bet arī pagarinās žāvēšanas laiku.
Izvēloties starp abām tehnoloģijām, pircējiem jāsver sākotnējā cena pret ilgtermiņa elektrības izmaksām un audumu saudzēšanu.
