Jūlijā uzmērīta rekordaugsta okeānu virsmas temperatūra pasaulē

Eiropas Savienības klimata pārmaiņu dienests Copernicus paziņojis, ka jūlijā jūras virsmas temperatūra pasaulē, neskaitot polāros reģionus, bijusi visaugstākā, kāda jebkad mērīta šim mēnesim, apsteidzot iepriekšējo rekordu no 2023. gada. Īpaši augsta temperatūra fiksēta Atlantijas okeāna piekrastē un Vidusjūras rietumu daļā, kur plosījušies smagi jūras karstuma viļņi.

Gaisa temperatūra pasaulē jūlijā bijusi par 0,01 grādu zemāka nekā 2024. gada jūlijā, tāpēc abi mēneši uzskatāmi par kopīgi otro siltāko jūliju vēsturē. Rietumeiropā jūnijs un jūlijs kopā bijuši siltākais divu mēnešu periods, kāds jebkad reģistrēts – vidēji par 2,79 grādiem virs normas, kas pārspēj pirms četriem gadiem uzstādīto rekordu.

Sausums un enerģētikas problēmas

Centrāleiropā vairākās valstīs, tostarp Austrijā un Slovākijā, uzstādīti jauni valsts temperatūras rekordi. Sausums novājinājis augsni, kas zaudē spēju dabiski dzesēt vidi, tādējādi vēl vairāk pastiprinot karstumu. Zemā ūdens plūsma upēs skārusi ūdensapgādi, apūdeņošanu un elektrostacijas – pagājušajā nedēļā Polijā ūdens trūkuma dēļ apturētas divas ogļu spēkstacijas, bet Ungārijā pirmo reizi tās 44 gadu vēsturē slēgta vienīgā kodolelektrostacija.

Zinātnieki lēš, ka jūnija beigu karstuma vilnis varēja izraisīt vairāk nekā 10 000 nāves gadījumu. Karstums arī nodarījis būtisku ekonomisko kaitējumu – tikai jūnija karstums graudkopjiem radījis aptuveni 2 miljardu eiro zaudējumus, savukārt jaunā pētījumā norādīts, ka ilgstoši sausumi var radīt vēl daudz lielākus, ilgtermiņa zaudējumus rūpniecībai un būvniecībai.

Meža ugunsgrēki

Kopš gada sākuma Eiropas Savienībā nodegušas aptuveni pusmiljons hektāru meža, liecina Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas dati. Sausie, karstie un vējainie apstākļi apgrūtina ugunsgrēku dzēšanu, un eksperti brīdina, ka bez klimata pielāgošanās pasākumiem šodienas ekstremālie apstākļi nākotnē varētu šķist salīdzinoši nenozīmīgi.