Jelgavas skolotāja: latviešu valodas stāvoklis un ceļš uz pedagoģijas profesiju

Latvijā 15. oktobrī atzīmē Valsts valodas dienu, kad godina latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Reģionālais laikraksts «Zemgales Ziņas» šajā sakarā devās uz Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolu, lai sarunā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Velgu Launagu noskaidrotu, vai situācija ar valodas lietojumu ir tik slikta, kā bieži tiek uzskatīts.

Bažas par valodas nākotni

Avotā minēts, ka pastāv bažas par latviešu valodas apdraudējumu, un tas nav saistīts tikai ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Arvien biežāk esot dzirdams, ka latviešu jaunieši priekšroku dod angļu valodai gan sarunās, gan izvēloties lasāmvielu.

Skolotāja ar vairāk nekā 40 gadu stāžu

Velgai Launagai darba stāžs latviešu valodas un literatūras skolotājas amatā pārsniedz 40 gadus. Viņa saka, ka visu mūžu ir veltījusi šim darbam un citu nodarbi nevarot iedomāties. Viņai patīk strādāt ar jauniešiem, īpaši vidusskolēniem, kuriem ir savs viedoklis par dzīvi, literatūru un valodu. Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā viņa pārsvarā māca vidusskolēnus, tomēr pieredze ir arī ar citām vecuma grupām.

Profesijas izvēle

Skolotāja atceras, ka interese par pedagoģiju radusies bērnībā, kad viņa spēlējusies ar lellēm un iztēlojusies tās par saviem skolēniem. Liela ietekme bijusi arī Elejas vidusskolas latviešu valodas skolotājai Vijai Smiļģei. Smiļģe gan esot teikusi, ka Launaga skolotāja nevarēs būt, jo runā par klusu, taču šo prasmi viņa ar gadiem izkopusi.

Launagai latviešu valoda patikusi un labi padevusies, lai gan sacerējumu rakstīšana tik ļoti nepatikusi. Ar draudzeni viņas palīdzējušas viena otrai: Launaga labojusi pareizrakstības kļūdas, bet draudzene pielabojusi saturu. Savu lomu spēlējis arī tēvs, kurš ieteicis mācīties par šuvēju vai skolotāju, uzsverot, ka skolotāja darbs ir cēls un godājams. Viņa izvēlējusies skolotājas ceļu, lai gan māk arī šūt.

Avota teksts ir saīsināts, un atbilde uz jautājumu par valodas stāvokli tajā nav sniegta.