Jaunkaledonijā notiek pirmās provinces vēlēšanas kopš 2019. gada pēc kavēšanās un politiskās spriedzes
Svētdien Jaunkaledonijā atvērās iecirkņi pirmajām provinces vēlēšanām kopš 2019. gada, kas tika atliktas no 2024. gada sarunu strupceļa dēļ par teritorijas politisko nākotni. Balsojums noteiks spēku samēru pirms jaunām sarunām ar Franciju par neatkarību.
Svētdien Jaunkaledonijā, Francijas aizjūras teritorijā, atklājās vēlēšanu iecirkņi pirmajām provinces vēlēšanām kopš 2019. gada. Balsojums sākotnēji bija plānots 2024. gadā, taču tika atlikts politiskās nestabilitātes dēļ. Aptuveni 192 000 reģistrētu vēlētāju izvēlēsies 76 deputātus trīs provinču asamblejām: 40 Dienvidu provincē, 22 Ziemeļu provincē un 14 Lojalitātes salās. No ievēlētajiem 54 kļūs par teritorijas kongresa locekļiem, kas ir galvenā likumdevēja iestāde, kas pēc tam ievēlēs līdz 11 locekļiem izpildvarā jeb kolēģiālajā valdībā.
Vēlēšanas notiek uz pastāvīgas politiskās spriedzes fona par Jaunkaledonijas statusu. Galvenā neatkarības atbalstītāju grupa noraidīja tā dēvēto Bugivālas vienošanos, kas paredzēja izveidot Kaledonijas valsti un pilsonību, kas tiktu ierakstīta Francijas konstitūcijā, taču liegtu turpmākus referendumus par neatkarību. Trīs iepriekšējie referendumi 2018., 2020. un 2021. gadā uzrādīja vairākumu par palikšanu Francijas sastāvā, tomēr neatkarības atbalstītāji boikotēja pēdējo balsojumu pandēmijas laikā. Neskatoties uz to, neatkarības kustībai joprojām ir spēcīgs atbalsts, īpaši starp vietējiem melanēziešu kanaku iedzīvotājiem.
Maijā pieņemts likums vēlētāju reģistram pievienoja aptuveni 10 575 iepriekš izslēgtus "vietēji dzimušos" iedzīvotājus, tostarp vairāk nekā 4000 cilvēku ar "paražu civilo statusu", kas attiecas uz kanakiem. Šīs izmaiņas palielināja balsstiesīgo skaitu pēc tam, kad vēlētāju reģistrs bija iesaldēts saskaņā ar 1998. gada vienošanos. Iepriekšējais mēģinājums paplašināt balsstiesības tūkstošiem neiedzimto ilgtermiņa iedzīvotāju izraisīja nāvējošus nemierus 2024. gadā, kuros gāja bojā 14 cilvēki un tika nodarīti vairāk nekā divu miljardu eiro zaudējumi. Reaģējot uz to, Francija uz Jaunkaledoniju nosūtījusi aptuveni 2400 tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kas paliks līdz jūlija vidum.
Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornu solījis, ka sarunas par teritorijas nākotni atsāksies nākamajā mēnesī, ar mērķi līdz gada beigām panākt vienošanos.
