Jaunie ES patvēruma noteikumi: ātrākas pārbaudes, atgriešanas centri un obligāta solidaritāte
No 12. jūnija spēkā stājusies ES kopējā patvēruma sistēmas reforma, kas ievieš obligātas robežpārbaudes un atgriešanas centrus, taču eksperti šaubās par tās efektivitāti.
Piektdien, 12. jūnijā, stājās spēkā viena no nozīmīgākajām patvēruma tiesību reformām Vācijā un visā Eiropas Savienībā – jaunā Kopējā Eiropas patvēruma sistēma (CEAS). Tā paredz obligātu iepriekšēju pārbaudi patvēruma meklētājiem pie ES ārējām robežām, lai paātrinātu procedūras personām no valstīm ar zemu patvēruma atzīšanas līmeni. Tas nozīmē, ka patvēruma meklētāji no tādām valstīm kā Pakistāna, Irāna, Krievija, Turcija un Nigērija tiks pakļauti paātrinātām robežprocedūrām slēgtās nometnēs. Saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat datiem mazāk nekā 20% patvēruma meklētāju no šīm un vairākām desmitiem citu valstu saņem patvērumu.
Tomēr imigrācijas eksperts un domnīcas 'Eiropas Stabilitātes iniciatīva' dibinātājs Geralds Knauss apšauba, ka šī sistēma darbosies. Pēc viņa domām, deportēt cilvēkus uz izcelsmes valstīm joprojām būs sarežģīti, jo noraidītie patvēruma meklētāji, visticamāk, vienkārši pārcelsies uz citu ES valsti. 'Patiesībā vienmēr ir bijis tā, ka valstis, kurās patvēruma meklētāji ierodas pirmie, ir atbildīgas par viņu pieteikumu izskatīšanu. Tas vienkārši nav darbojies. Kāpēc lai tas darbotos tagad?' viņš jautā.
Lielākās patvēruma meklētāju grupas 2025. gadā nāca no Afganistānas un Sīrijas, un viņiem ir vairāk nekā 20% atzīšanas rādītājs, tāpēc viņi netiek pakļauti robežprocedūrām, bet gan parastajai procedūrai. Knauss norāda, ka Vācija un Austrija, lai arī neatrodas uz ES ārējās robežas, pēdējo 10 gadu laikā piešķīrušas vairāk nekā pusi no visiem apstiprinātajiem patvēruma pieteikumiem ES. Viņš uzskata, ka tas nemainīsies, un skaitļus vairāk ietekmēs notikumi izcelsmes valstīs, nevis ES tiesību akti. Kopš režīma maiņas Sīrijā 2024. gada beigās cilvēku skaits, kas pamet valsti, strauji samazinās.
Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts uzskata, ka jaunie noteikumi atvieglos patvēruma meklētāju pārsūtīšanu uz pirmās iebraukšanas valsti. Lai atvieglotu slogu šīm valstīm, CEAS nosaka, ka citām ES dalībvalstīm jāizrāda 'obligāta solidaritāte', uzņemoties patvēruma pieteikumu izskatīšanu. Tomēr nav skaidrs, kā tas darbosies praksē, un Polija un Ungārija jau iepriekš atteikušās piedalīties. Vācija šogad neplāno uzņemt patvēruma meklētājus, jo ir pārslogota. Lai veicinātu atgriešanu, federālā valdība plāno izveidot 'atgriešanas centrus' Vācijas federālajās zemēs, taču šobrīd tādi ir tikai divi – Hamburgā un Eizenhitenštatē. Tāpat plānoti 'atgriešanas mezgli' ārpus ES, bet tie pastāv tikai uz papīra.
ES Komisija ir aicinājusi Vāciju pakāpeniski pārtraukt robežkontroli, taču Dobrindts to uzskata par nepieciešamu, lai nezaudētu kontroli pār nelegālo imigrāciju. Vācijas Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF) ir veicis lielu darbu, lai pielāgotos reformai, taču ES ziņojumā norādīts, ka Vācija vēl neatbilst visām CEAS prasībām, tāpat kā daudzas citas valstis, tostarp Grieķija un Itālija. ES migrācijas komisārs Magnus Brunners norādīja, ka reformas ieviešana ir ceļa sākums, nevis beigas.
