Jaunā ES patvēruma likuma CEAS reālā ietekme – eksperti skeptiski
Eiropas Savienībā stājies spēkā Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (CEAS) reformas pirmais posms, kas paredz ātrākas robežprocedūras, taču eksperti šaubās par tās efektivitāti deportāciju grūtību dēļ.
Pēc gadiem ilgas sagatavošanās piektdien, 12. jūnijā, spēkā stājās nozīmīgās izmaiņas ES patvēruma politikā. Jaunā sistēma, kas pazīstama kā Kopējā Eiropas patvēruma sistēma (CEAS), nosaka obligātu sākotnējo pārbaudi pie ES ārējām robežām. Tā paredzēta, lai paātrinātu procedūras cilvēkiem no valstīm ar zemu patvēruma atzīšanas līmeni, piemēram, Pakistānas, Irānas, Krievijas, Turcijas un Nigērijas. Šiem patvēruma meklētājiem piemēros paātrinātas robežprocedūras lielā mērā slēgtās nometnēs. Saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat datiem mazāk nekā 20% šo valstu pilsoņu saņem patvērumu.
Imigrācijas eksperts un domnīcas “European Stability Initiative” dibinātājs Geralds Knauss pauž šaubas par reformas panākumiem. Viņš norāda, ka deportācijas uz izcelsmes valstīm joprojām būs sarežģītas, un noraidītie patvēruma meklētāji, visticamāk, vienkārši pārcelsies uz citu ES valsti. “Faktiski jau iepriekš bija noteikums, ka par pieteikumu izskatīšanu ir atbildīga pirmā ieceļošanas valsts. Tas nedarbojās. Kāpēc lai tagad darbotos?” vaicā Knauss.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem lielākās patvēruma meklētāju grupas 2025. gadā nāca no Afganistānas un Sīrijas. Šo valstu pilsoņiem patvēruma atzīšanas līmenis pārsniedz 20%, tāpēc viņi netiek pakļauti robežprocedūrām, bet gan parastajām procedūrām. Atbildība par tām joprojām gulstas uz pirmās ieceļošanas valstīm. Knauss uzsver, ka Vācija un Austrija, lai arī neatrodas pie ES ārējām robežām, pēdējo desmit gadu laikā piešķīrušas vairāk nekā pusi no visiem patvērumiem ES. Viņš prognozē, ka situāciju vairāk ietekmēs notikumi izcelsmes valstīs nekā ES likumdošana. Piemēram, kopš Asada režīma krišanas 2024. gada beigās Sīriju pametušo cilvēku skaits strauji samazinājies.
Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts uzskata, ka jaunie noteikumi atvieglos patvēruma meklētāju nodošanu pirmās ieceļošanas valstīm. CEAS paredz obligātu solidaritāti starp dalībvalstīm, taču Polija un Ungārija atteikušās piedalīties. Pats Vācijas iekšlietu ministrijs paziņojis, ka šogad neuzņems nevienu patvēruma meklētāju, jo ir pārslogots. Lai veicinātu atgriešanu, Vācija plāno izveidot atgriešanas centrus, taču šobrīd ir tikai divi – Hamburgā un Eizenhiitenštatē. Tāpat iecerēti “atgriešanas centri” trešās valstīs, taču tie pastāv tikai uz papīra. Dobrindts atzinis, ka to izveide būs grūts uzdevums.
Pēdējo divu gadu laikā pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits Eiropā un Vācijā ir ievērojami krities – ministrs to skaidro ar Vācijas un deviņu citu ES valstu ieviestajām robežkontrolēm. Eiropas Komisija aicinājusi Vāciju pakāpeniski atcelt šīs kontroles, taču Dobrindts uzstāj, ka tās jāturpina, lai nenosūtītu nepareizu signālu pasaulei.
Vācijas Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF) saskāries ar lielu darba apjomu, lai pielāgotos jaunajai sistēmai. Eiropas Komisija secinājusi, ka Vācija vēl neatbilst visām CEAS prasībām, tāpat kā daudzas citas valstis, tostarp Grieķija un Itālija. ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners norādījis, ka 12. jūnijs ir tikai ceļojuma sākums, nevis beigas.
