Japāna veido pirmo centralizēto izlūkošanas aģentūru kopš Otrā pasaules kara
Japāna izveido pirmo centralizēto izlūkošanas aģentūru kopš Otrā pasaules kara, lai stiprinātu savas spiegošanas spējas un aizsargātos pret draudiem no Ķīnas, Krievijas un Ziemeļkorejas.
Japānas parlaments maijā apstiprināja likumu, kas izveido divas jaunas institūcijas: Nacionālo izlūkošanas padomi, kas darbosies kā valdības komandcentrs izlūkošanas datu vākšanai un analīzei, un Nacionālās izlūkošanas biroju, kas atbildēs par operatīvo darbu. Reforma aizstāj esošo Kabineta Izlūkošanas un pētniecības biroju (CIRO), kam nav bijušas tiesiskas pilnvaras izlūkošanas jomā kopš tā dibināšanas 1952. gadā.
Premjerministre Sanae Takaichi šo likumu nodēvējusi par "pirmo soli" ceļā uz valsts spiegošanas spēju stiprināšanu. Jaunās aģentūras modelis būs unikāls Japānai, un tajā konsultācijas sniedz ASV, Vācija un Austrālija.
Eksperti norāda, ka pašreizējā sistēma ir decentralizēta un nevienai institūcijai nav pilnvaru piespiest sadarboties citām aģentūrām, kā rezultātā izlūkdati tiek izkliedēti. Turklāt Japānā trūkst pretizlūkošanas un ārvalstu ietekmes caurskatāmības likumu, kas padara valsti par "paradīzi spiegiem" – to apliecinājuši bijušie PSRS izlūkdienestu darbinieki, kas darbojušies Japānā.
Takaichi kopš stāšanās amatā 2025. gada oktobrī paātrinājusi militāro un drošības reformu, tostarp apstiprinājusi lielāko aizsardzības budžetu vēsturē – 58 miljardus dolāru. Aprīlī kabinets virzījās uz aizlieguma atcelšanu nāvējošu ieroču, piemēram, tanku un karakuģu, eksportam.
Sabiedrības attieksme ir mierīga – aptaujā tikai 19% iedzīvotāju iebilduši pret jauno likumprojektu, 40% bijuši vienaldzīgi, bet pārējie atbalstījuši. Eksperts Kens Kotani atzīmē, ka "tabu ir zudis" un jaunākās paaudzes šo tēmu neuzskata par aktuālu.
Vēsturiski Japānā valda neuzticība valsts uzraudzībai pēc Otrā pasaules kara, kad Tokko policija vēroja un spīdzināja pilsoņus. Konstitūcijas 9. pants, kas aizliedz karu, līdz šim liedza izveidot spiegošanas aģentūru. Tomēr jaunā reforma, pēc eksperta Sansiro Hosaka domām, nerada būtiskas jaunas pilnvaras izlūkošanai vai pretizlūkošanai, kas vērstas pret Japānas pilsoņiem.
