Invaliditātes pensija 213 eiro mēnesī: lasītāja stāsts atklāj plašāku pensionāru nabadzības problēmu

LA.LV redakcijai rakstījis lasītājs Kalvis, kurš pēc trīs infarktu piedzīvošanas — pēdējais bija cerebrālais infarkts šā gada februārī — vairs nespēj strādāt kā agrāk. Papildus sirds problēmām viņam diagnosticētas deviņas hroniskas slimības, tostarp sirds mazspēja, mirdzaritmija, cukura diabēts un bronhiālā astma. Viņam piešķirta III invaliditātes grupa un pensija 213 eiro mēnesī. Kalvis stāsta, ka mēģinājis panākt II invaliditātes grupas piešķiršanu, taču saņēmis atbildi, ka lielāku pensiju var saņemt tikai tad, ja atrodas ratiņkrēslā.

Viņš salīdzina savu situāciju ar mātes pensiju — viņa nostrādājusi 53 gadus, tostarp bijusi Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēja, un šobrīd saņem 988 eiro pensiju. Kalvis norāda, ka arī ar lielāku pensiju izdevumi par medikamentiem un ārstu vizītēm ir ievērojami, jo privāto ārstu cenas pēdējos gados pieaugušas no ap 45 eiro līdz 65–90 eiro par vizīti.

Ko rāda statistika

213 eiro atbilst 2026. gadā noteiktajai minimālajai III grupas invaliditātes pensijai. II grupai minimums ir 298,20 eiro, I grupai — 340,80 eiro. 2025. gadā vidējā invaliditātes pensija Latvijā bija ap 316 eiro, un vairāk nekā puse šo pensiju saņēmēju dabūjuši 200–300 eiro mēnesī.

Plašākā mērogā 2024. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22% Latvijas iedzīvotāju, bet cilvēku vecumā no 65 gadiem vidū šis rādītājs sasniedza 41,7%, un tieši pensionāru vidū — 49,7%. Pat vidējā vecuma pensija, ap 616 eiro 2025. gadā, ir zemāka par 2024. gada nabadzības riska slieksni vienai personai — 699 eiro.

No 1. oktobra pensijas tiks indeksētas — invaliditātes pensijām pieaugums būs 4,24%, taču summai virs 1000 eiro joprojām piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli.