Ilgstoša sēdēšana var paaugstināt demences risku, brīdina speciālisti

Demence bieži tiek saistīta ar pirmajām atmiņas problēmām, taču smadzeņu veselību gadu gaitā ietekmē arī ikdienas paradumi — cik aktīvi cilvēki ir un kā rūpējas par savu organismu. Pētnieki un veselības aprūpes speciālisti arvien vairāk pēta saikni starp dzīvesveidu un kognitīvo veselību.

Mūsdienu dzīvesveids — darbs pie datora, pārvietošanās ar automašīnu un vakari pie televizora — nozīmē, ka liela dienas daļa paiet sēdus pozīcijā. Speciālisti norāda, ka organisms nav paredzēts ilgstošai atrašanās vienā pozā, un tas var ietekmēt ne tikai muguru un muskuļus, bet arī vielmaiņu un asinsriti.

Ietekme uz cukura līmeni asinīs

Ilgstoša fiziska neaktivitāte ietekmē veidu, kā organisms izmanto glikozi. Mazkustīgs dzīvesveids var būt saistīts ar lielāku insulīna rezistences un 2. tipa cukura diabēta risku, kas savukārt var paaugstināt cukura līmeni asinīs un bojāt asinsvadus. Tā kā smadzeņu šūnām nepieciešama nepārtraukta skābekļa un uzturvielu piegāde, asinsrites traucējumi var negatīvi ietekmēt smadzeņu darbību.

Ietekme uz sirdi un asinsvadiem

Ilgstoša sēdēšana ir saistīta arī ar paaugstinātu asinsspiedienu, insulta risku un citām sirds un asinsvadu slimībām, kas ir nozīmīgi asinsvadu demences riska faktori. Speciālisti uzsver, ka svarīga nav tikai regulāra sporta nodarbību apmeklēšana, bet gan kopējais kustību daudzums dienas laikā — pat īsas aktīvas pauzes starp sēdēšanas periodiem var palīdzēt. Daži pētījumi liecina, ka mazkustīgiem cilvēkiem atsevišķos smadzeņu reģionos, tostarp ar atmiņu un mācīšanos saistītās struktūrās, var būt mazāks tilpums.