Igaunijas ziemeļaustrumu pilsētas apšauba iedzīvotāju līdzdalības budžeta jēgu

Igaunijas ziemeļaustrumu pilsētas Narva un Narva-Jõesuu pārskata līdzdalības budžeta kārtību. Šajā procesā iedzīvotāji paši iesaka projektus, kurus finansē no pašvaldības budžeta. Abās pilsētās ierosinājumi arvien biežāk izrādās pārāk dārgi vai pārāk neskaidri, lai tos īstenotu.

Narva-Jõesuu: intereses mazinās

Narva-Jõesuu līdzdalības budžeta process notika jau deviņas reizes, katru gadu tam atvēlot 30 000 eiro. No šiem līdzekļiem veikti, piemēram, ietvju remonti, strūklaku izbūve un krasta Gudrības taka ar stendiem, kuros izvietoti slavenu personību citāti. Pilsētas amatpersonas norāda, ka sabiedrības interese mazinās, idejas atkārtojas un daudzi priekšlikumi ir pārāk dārgi.

Mērs Maksims Iljins stāstīja, ka vismaz pēdējos trīs gadus atkal un atkal tiek piedāvāts atjaunot kūrorta zāli. Viņaprāt, 30 000 eiro nepietiek, lai sakārtotu ilgstoši pamesto ēku. Iljins secināja, ka Narva-Jõesuu līdzdalības budžets savu laiku ir nokalpojis, un ieteica labāk atbalstīt vietējās nevalstiskās organizācijas un sabiedriskās apvienības.

Narva: lielie projekti pārtērē budžetu

Narvā uz līdzdalības budžetu gadā tērēts līdz 300 000 eiro. Daži uzvarējušie projekti izrādījušies pārāk dārgi, lai tos pabeigtu, tostarp Paju parks Rakveres ielā un laivu nolaišanās vieta Jõe ielā. Pilsēta pirms diviem gadiem pārtrauca jaunu priekšlikumu pieņemšanu. Tagad uzskata, ka gada līdzdalības budžets jāsamazina līdz desmitdaļai no pašreizējā apmēra, lai koncentrētos uz mazākiem projektiem.

Narvas domes priekšsēdētājs Urbo Vārmans (Urbo Vaarmann) norādīja, ka problēma ir lielajās idejās, kam nepieciešami publiskie iepirkumi un cenu piedāvājumi. Viņš uzskata, ka nepabeigtie projekti jāpabeidz, pirms pilsēta sāk no jauna ar pieeju, kas vērsta uz „jauniem mazajiem projektiem”.

Kas notiks tālāk

Narva-Jõesuu līdzdalības budžeta likteni šomēnes izskatīs pilsētas dome. Narvas amatpersonām lēmums jāpieņem tuvāko četru mēnešu laikā.