Igaunijas Valsts tiesa noraidīja pareizticīgo baznīcas sūdzību strīdā ar Tallinu par telpu nomu
Igaunijas Valsts tiesa atteicās izskatīt Igaunijas Kristīgās pareizticīgo baznīcas kasācijas sūdzību strīdā ar Tallinas pilsētu par telpām Pikk ielā 64. Tiesu nolēmums, ka nomas līguma uzteikums bija likumīgs, tādējādi stājies spēkā.
Igaunijas Valsts tiesa otrdien, 2026. gada 20. oktobrī, pielika punktu vairākus gadus ilgušajam strīdam starp Igaunijas galvaspilsētu Tallinu un Igaunijas Kristīgo pareizticīgo baznīcu, kas agrāk saucās Igaunijas Pareizticīgā baznīca Maskavas patriarhāta pakļautībā. Augstākā instance nepieņēma izskatīšanai baznīcas kasācijas sūdzību, tāpēc spēkā stājies spriedums, kas apstiprina pilsētas rīcības likumību.
Par ko bija strīds
Tiesvedība attiecās uz komerctelpām Pikk ielā 64 Tallinā. Baznīca tās izmantoja, pamatojoties uz beztermiņa nomas līgumu. Tallinas Kesklinnas (pilsētas centra) rajona pārvalde šo līgumu uzteica 2024. gada 17. aprīlī. Baznīca uzteikumu apstrīdēja tiesā un prasīja to atzīt par spēkā neesošu, kā arī apstiprināt nomas līguma spēku.
Tiesu instanču lēmumi
Harju apriņķa tiesa 2025. gada 29. augustā baznīcas prasību noraidīja, uzskatot, ka rajona pārvaldei bija tiesības līgumu uzteikt. Baznīca pārsūdzēja šo lēmumu, taču Tallinas apgabaltiesa 2026. gada 12. jūnijā apriņķa tiesas spriedumu atstāja negrozītu. Valsts tiesas civillietu kolēģija 19. oktobrī atteicās pieņemt kasācijas sūdzību, jo nebija likumā paredzētu pamatu tās izskatīšanai. Šis lēmums nav pārsūdzams.
Telpu atbrīvošana
Tallinas mērs Pēters Raudseps norādīja, ka ilgstošajā strīdā beidzot iestājusies skaidrība. Pēc viņa teiktā, pilsēta līguma uzteikšanā rīkojusies likumīgi, un tai piederošās telpas tiks atbrīvotas. Viņš solīja, ka rajona pārvalde darīs visu, lai telpas pēc iespējas ātrāk atkal izīrētu.
Pilsētas vadība par telpu atbrīvošanu risinājusi sarunas ar baznīcas pārstāvjiem. Tikšanās laikā panākta mutiska vienošanās, un pašlaik puses precizē atbrīvošanas termiņus.
