Igaunijas Tieslietu ministrija rosina atvieglot parādnieku ienākumu apķīlāšanu

Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrija ir izplatījusi priekšlikumu grozīt Izpildes kodeksu, kas ļautu parādniekiem paturēt lielāku daļu no saviem ienākumiem nekā pašlaik. Šāds solis paredzēts, lai mudinātu cilvēkus strādāt legālajā ekonomikā.

Saskaņā ar ministrijas datiem, Igaunijā aptuveni 100 000 parādnieku ir parādā apmēram 20 000 fiziskām un juridiskām personām. Ministrija plāno reformēt parādu piedziņas noteikumus, lai vienkāršotu iekasēšanu un uzlabotu aizsardzību parādniekiem.

Galvenās izmaiņas paredz aizvietot pašreizējo sarežģīto aizsargātās ienākumu daļas aprēķināšanas sistēmu ar vienkāršāku procentuālo modeli. Saskaņā ar priekšlikumu, no ienākumiem līdz minimālajai algai varētu ieturēt 10%, no ienākumiem starp vienu un divkāršu minimālo algu – 30%, bet no ienākumiem virs divkāršas minimālās algas – 50%. Augstākas likmes varētu tikt piemērotas uzturlīdzekļu gadījumos.

Piemēram, ja parādnieks pelna mazāk nekā minimālo algu (946 eiro mēnesī), no viņa ienākumiem tiktu ieturēti 94,60 eiro. Ja ienākumi ir starp vienu un divkāršu minimālo algu, ieturējums būtu no 94,60 līdz 567,60 eiro. Savukārt, ja ienākumi pārsniedz divkāršu minimālo algu, ieturamā summa būtu jebkas virs 567,60 eiro mēnesī.

Ministrija uzsver, ka jaunā sistēma padarītu piedziņu skaidrāku, samazinātu administratīvos izdevumus un ļautu parādniekiem saglabāt pietiekami daudz ienākumu pamatvajadzībām. Tā cer, ka izmaiņas mudinās cilvēkus palikt legālajā darba tirgū, nevis slēpt ienākumus vai strādāt ēnu ekonomikā.

Ministrijas ieskatā pašreizējā sistēma, kas var radīt samērā augstus ieturējumus, ir veicinājusi to, ka daži parādnieki pamet darba tirgu vai strādā nelegāli. Kreditori varētu arī gūt labumu, jo maksājumi kļūtu stabilāki un prognozējamāki laika gaitā.

Reforma arī samazinātu tiesu un tiesu izpildītāju darba slodzi, ierobežojot pieprasījumus samazināt ieturējumus un strīdus par izpildes darbībām.

Saskaņā ar priekšlikumu, aizsargātā neapķīlājamā summa attiektos tikai uz vienu parādnieka bankas kontu. Citi konti būtu pilnībā pakļauti ieturējumiem. Darba devējiem vairs nebūtu jāpārvalda ieturējumu rīkojumi vai jāsazinās ar tiesu izpildītājiem, ja alga tiek ieskaitīta kontā Igaunijas kredītiestādē.

Ministrija lēš, ka jebkurā brīdī ir no 400 000 līdz 500 000 izpildes lietu, kas saistītas ar aptuveni 90 000 parādnieku, tāpēc uzņēmumi varētu ievērojami ietaupīt administratīvās izmaksas. Izņēmumi paliktu spēkā ienākumiem, kas tiek novirzīti caur trešajām personām vai ārvalstu banku kontiem, savukārt pabalsti, kas paredzēti trešajām personām, piemēram, bērnu pabalsti, joprojām būtu neapliekami.

Ministrija sāka reformas sagatavošanu 2024. gadā pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm. Plānots, ka likumprojekts nonāks parlamentā nākamā gada otrajā pusē, bet jaunā sistēma stāsies spēkā 2028. gadā.