Igaunijas pētnieki: garīgās veselības izpratnē trūkst uzsvara uz labbūtību
Igaunijas pētnieki secinājuši, ka garīgās veselības pratība pārāk daudz koncentrējas uz traucējumu atpazīšanu un pārāk maz uz ikdienas paradumiem, kas stiprina labbūtību. Papildu pētījums atklājis saikni starp digitālo mediju lietošanu un ķermeņa tēla neapmierinātību pusaudžu vidū.
Vairāki jauni pētījumi, kuros piedalījušies Igaunijas Nacionālā veselības attīstības institūta (TAI) zinātnieki, liecina, ka līdzšinējā izpratne par garīgās veselības pratību pārāk maz pievērsusi uzmanību ikdienas prasmēm, kas ļauj cilvēkiem rūpēties par savu labbūtību.
TAI pētniece Hedviga Sultsone piedalījusies plašā pārskata pētījumā, kurā analizētas 40 zinātniskās literatūras apskati, kas publicēti laikā no 2000. līdz 2024. gadam. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā līdz šim definēta un mērīta garīgās veselības pratība. Rezultāti publicēti izdevumā Scandinavian Journal of Public Health.
Pētnieki secināja, ka uzmanība galvenokārt veltīta garīgo traucējumu izpratnei, stigmas mazināšanai un zināšanām par to, kad meklēt palīdzību, savukārt mazāk uzmanības pievērsts labbūtībai un ikdienas faktoriem, kas to veicina. Sultsone norādīja, ka garīgās veselības pratībai būtu jāpalīdz cilvēkiem apzināties arī to, kas atbalsta labbūtību — drošas attiecības, piederības sajūta, miegs, fiziskā aktivitāte, jēgpilnas nodarbes un prasme laikus meklēt atbalstu. Pēc viņas vārdiem, koncentrēšanās tikai uz traucējumu atpazīšanu atstāj novārtā daļu profilakses.
TAI 2024. gada veselības uzvedības aptauja liecina, ka biežāku stresu nekā parasti izjutuši 23 procenti vīriešu un 27 procenti sieviešu, bet depresijas simptomus atzīmējuši 19 procenti vīriešu un 24 procenti sieviešu. Abi rādītāji samazinājušies salīdzinājumā ar 2022. gadu, tomēr stresa līmenis joprojām pārsniedz iepriekšējās desmitgades sākuma rādītājus.
Digitālo mediju ietekme
Cits pētījums, kurā iesaistīts TAI galvenais pētnieks Tomass Veidebaums un kas publicēts žurnālā BMC Pediatrics, analizējis datus par 3608 Eiropas pusaudžiem, kuru vidējais vecums ir aptuveni 13 gadi. Pētnieki pētīja saistību starp digitālo mediju lietošanu, neapmierinātību ar savu ķermeni un ģimenes vidi. Konstatēts, ka lielāks digitālo mediju lietošanas laiks, īpaši viedtālruņu un interneta gadījumā, saistīts ar izteiktāku neapmierinātību ar savu ķermeni, savukārt atbalstoša ģimenes vide šo saikni mazina. Veidebaums uzsvēra, ka jaunieši daudz salīdzina sevi ar redzēto digitālajā vidē, un atklātas sarunas ģimenē par izskatu un labbūtību palīdz viņiem labāk izprast redzēto tiešsaistē.
TAI 2024. gada bērnu garīgās veselības aptauja rāda, ka 22 procentiem 11 līdz 17 gadus vecu jauniešu ir bieži vai diezgan bieži grūtības tikt galā ar stresu, bet 17 gadus vecu meiteņu vidū šis rādītājs sasniedz 44 procentus. No respondentiem, kas vecāki par 15 gadiem, 32 procenti atzinuši, ka vismaz vienreiz nodarījuši sev pāri, tostarp 41 procents meiteņu. Pētnieki uzsver nepieciešamību atbalstīt garīgo labbūtību, pirms problēmas kļūst nopietnākas, iesaistot ģimeni, skolu un digitālo vidi. Dati iekļauti TAI 2026. gada iedzīvotāju veselības gadagrāmatā.
