Igaunijas pašvaldības vadītājs kritizē reģionālās politikas ekspertu piedāvāto plānu
Lēnerannas pašvaldības vadītājs Tarvi Sits ERR News viedoklī kritizē Igaunijas reģionālās politikas ekspertu ieteikto atbalsta shēmu un piedāvā izglītību, kultūru un dzīves vidi izvirzīt par reģionālās attīstības pamatu.

Lēnerannas pašvaldības vadītājs Tarvi Sits publiskotā viedokļrakstā ERR News kritizē Igaunijas reģionālās politikas ekspertu, tostarp pētnieka Gari Rāgmā, nesen izskanējušos priekšlikumus par valsts reģionālās attīstības pārveidi.
Eksperti aicina izveidot valsts mēroga plānu, kur atbalstu novadiem sadalītu, iesaistot konsultāciju institūcijas, savukārt panākumus vērtētu pēc uzņēmumiem izmaksātā finansējuma apjoma. Sits norāda — eksperti kā piemēru min to, ka galvaspilsētas reģions saņem lielāko daļu pētniecības un inovāciju finansējuma, lai gan lauku apvidos dominē zemākas pievienotās vērtības darbības. Tomēr šis salīdzinājums balstās uz saņemtā atbalsta, nevis peļņas, apgrozījuma vai eksporta rādītājiem.
Trīs piedāvātie pīlāri
Sits piedāvā citu pieeju — par reģionālās politikas centrālajiem elementiem izvirzīt izglītību, kultūru un dzīves vidi. Izglītības jomā viņš aicina nodrošināt, lai bērni no 1. līdz 6. klasei varētu mācīties tuvu dzīvesvietai, savukārt valsts varētu atbalstīt kopmītņu izveidi un augstākas algas kvalificētiem skolotājiem lauku teritorijās. Kā pozitīvu piemēru viņš min igauņu valodas izglītības reformu Ida-Virumā, kur papildu atalgojums skolotājiem palīdzēja piesaistīt darbiniekus.
Dzīves vides jomā Sits atsaucas uz pētnieka Andresa Rēigasa doktora darbu, kas secina, ka cilvēku lēmumu pārcelties uz laukiem visvairāk ietekmē konkrētā vieta, vide un kopiena, nevis rūpniecības teritorijas. Viņš iestājas par vēsturisku ēku atjaunošanu jaunu rūpniecisko zonu vietā un atbalsta ciematu kopienu centru izveidi, kuros apvienotas bibliotēkas, attālinātā darba telpas un vietējo produktu tirdzniecības vietas.
Trešais pīlārs — kultūra un kopienas — pēc Sita domām, stiprina sociālos sakarus un palīdz pārvarēt krīzes laikus, savukārt reģionālie kultūras pasākumi, piemēram, Vilandi folkloras mūzikas festivāls, dod tiešu labumu vietējiem uzņēmumiem un tūrismam.
Sits secina, ka laiks pāriet no vecā modeļa, kad rūpnīcas radīja apdzīvotas vietas, uz jaunu pieeju — veidot vietas, kur cilvēki vēlas dzīvot.


