Igaunijas opozīcija ERR debatēs apsūdz valdību aizņēmumos solījumu finansēšanai
ERR studijas debatēs Igaunijas koalīcijas partijas apgalvoja, ka budžeta deficīts tiek samazināts, bet opozīcija norādīja, ka valdība solījumus pilda ar aizņemtu naudu. Strīds skāra arī ienākuma nodokļa atvieglojumu, Rail Baltica izdevumus un nodokļu sistēmu.
Igaunijas koalīcijas partijas ERR studijas debatēs apgalvoja, ka valsts budžeta deficīts tiek mazināts, savukārt opozīcija pārmeta valdībai, ka solījumu izpildei tā aizņemas naudu. Debatēs piedalījās Erkki Keldo (Reformu partija), Lauri Laats (Centra partija), Riina Sikkuta (Sociāldemokrāti), Rains Eplers (EKRE), Aivars Koks (Isamaa) un Toomass Uibo (Eesti 200).
Deficīta mērķis
Vadītājs Andress Kuusks atgādināja, ka Reformu partija bija solījusi katru gadu deficītu samazināt par 0,5 procentpunktiem, taču tuvākajos gados šis mērķis netikšot sasniegts. Keldo pretēji apgalvoja, ka deficīts tomēr sarūk: nākamā gada prognoze no pavasara 4,9 % esot samazinājusies līdz 4,4 % vasarā, bet valdības iesniegtajā budžetā paredzēts 4 % deficīts. Pēc viņa teiktā, to panākuši turpmāki izdevumu samazinājumi, kopumā jau aptuveni 1,5 miljardu eiro apmērā.
Opozīcijas pārmetumi
Koks apsūdzēja valdību izdevumu slēpšanā budžetā. Viņš kritizēja otro papildbudžetu Riigikogu, kurā izdevumi esot pārcelti no nākamā gada, tostarp 28 miljoni eiro Rail Baltica sliedēm, nezinot, kur tās izmantos. Viņaprāt, arī ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma reforma tiekot finansēta ar parādu gan šogad, gan nākamgad.
Laats šobrīd tapušo budžetu nodēvēja par katastrofu un aicināja pilnībā pārskatīt nodokļu sistēmu. Viņš kritizēja atkarību no patēriņa nodokļiem, kas veidojot 40 % nodokļu ieņēmumu, un teica, ka Centra partija samazinātu šos nodokļus, īpaši PVN pārtikai.
Eplers uzskatīja, ka Igaunijai ir izdevumu problēma un vēl ir jomas, kur var ietaupīt. Viņš norādīja, ka valsts budžets piecos gados audzis par vairāk nekā 50 %, bet IKP tikai par 4 %.
Sociāldemokrātu nostāja
Sikkuta teica, ka partija neiesaistīsies politiskā šantāžā, lemjot par budžeta atbalstīšanu. Viņa uzsvēra, ka dažiem izdevumiem, piemēram, specializētās aprūpes pakalpojumiem, nav ideoloģiska rakstura, un atsaucās uz Augstākās tiesas spriedumu, ka līdzekļu vai vietu trūkums valsti neatbrīvo no pienākuma garantēt pamattiesības. Sociāldemokrāti iesniegšot grozījumus neaizsargāto grupu atbalstam.
Viņa arī kritizēja, ka izdevumi samazināti tikai uz papīra, daļu izmaksu pārceļot uz nākamajiem gadiem, un ka valdība nepildot budžeta noteikumus par 0,5 procentpunktu uzlabojumu gadā. Keldo atbildēja, ka ienākuma nodokļa “kupra” likvidēšana bijusi pareizs lēmums.
Uibo cerēja, ka arī nākamās valdības turpinās deficītu mazināt par 0,5 procentpunktiem gadā, jo tas ar laiku stabilizētu valsts parādu. Debatēs skarta arī akcīzes nodokļa paaugstināšana.
