Igaunijas mediju uzņēmumi lūdz atļaut atgriezt cittautu valodu dublāžu

ERR, Duo Media Networks, TV3 Grupp Eesti un V World North Europe vadītāji nosūtījuši kopīgu vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Kristīnei Kalasai, aicinot pārskatīt šovasar pieņemtos Valodas likuma grozījumus. Viņi uzskata, ka aizliegums izmantot ārvalstu dublāžu un balss pārraidi nesasniedz igauņu valodas aizsardzības mērķi, taču rada nopietnus ekonomiskus riskus un draudus nacionālajai drošībai.

Vēstules autori norāda, ka subtitru ieviešana automātiski nenozīmē skatītāju pāreju uz subtitrētu saturu. Kā piemēru viņi min kanālu ETV+, kur balss pārraides un dublāžas trūkuma dēļ dažu ārvalstu seriālu auditorija samazinājusies par vairāk nekā 50%. Vēstulē minēts, ka 63% ETV+ skatītāju ir vecāki par 65 gadiem, bet vēl 28% ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem.

Mediju vadītāji pauž bažas, ka daļa krieviski runājošās auditorijas var pamest legālās Igaunijas mediju platformas un pievērsties citiem avotiem, tostarp pirātiskam saturam un Krievijas mediju resursiem. Viņi atsaucas uz Valsts kancelejas datiem, saskaņā ar kuriem 2022. gada sākumā Krievijas televīzijas kanālus par svarīgu informācijas avotu uzskatīja aptuveni trešdaļa citu tautību Igaunijas iedzīvotāju, bet līdz 2025. gadam šis rādītājs samazinājies līdz aptuveni 10%. Autoru ieskatā legālu un pievilcīgu alternatīvu saglabāšana ir svarīga, lai turpinātu mazināt Krievijas kanālu ietekmi.

Iespējamās ekonomiskās sekas

Vēstulē norādīts, ka Igaunijā reģistrētie uzņēmumi darbojas arī Latvijā un Lietuvā, izmantojot vietējās valodu versijas. Jaunās prasības varētu novest pie atsevišķu kanālu slēgšanas vai darbības pārcelšanas uz citām valstīm, kas samazinātu ieņēmumus no reklāmas un abonementiem, darbavietas un nodokļu ieņēmumus Igaunijā. Tāpat tiek uzsvērts, ka jaunās prasības var mazināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar starptautiskām platformām, uz kurām līdzīgi ierobežojumi tieši neattiecas.

Autori uzsver, ka subtitri ne vienmēr var aizstāt balss pārraidi — īpaši cilvēkiem ar redzes traucējumiem, lasīšanas grūtībām un dažiem gados vecākiem skatītājiem, turklāt ierobežotā apjoma dēļ subtitros tulkojumu nereti nākas saīsināt.

Vēstules autori piedāvā saglabāt medijiem pienākumu nodrošināt igauņu valodas tulkojumu, taču atļaut papildus piedāvāt citas valodu versijas, ja igauņu versija jau ir pieejama. Kā piemēru viņi min platformu Go3, kas Latvijas un Lietuvas auditorijai piedāvā saturu ar balss pārraidi attiecīgajās valodās. Dokumentu parakstījuši ERR valdes priekšsēdētājs Ēriks Roze, Duo Media Networks vadītājs Jiri Pihkels, TV3 Grupp Eesti vadītājs Tomass Luhats un V World North Europe valdes loceklis Risto Rozimanuss. Vēstules kopijas nosūtītas arī kultūras ministrei Heidi Purgai un Saeimas kultūras komisijas vadītājai Lienei Kersnai.