Igaunijas luterāņu arhibīskaps: kultūras tauta baznīcas nevis nojauc, bet atjauno
Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Urmass Vīlma aicina nenojaukt Tallinas Aleksandra Ņevska katedrāli, bet gan pievērst uzmanību citu, nolaistā stāvoklī esošu simbolisku baznīcu atjaunošanai.

Pēdējā laikā Igaunijā strauji uzliesmojušas diskusijas par Tallinas Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāli, kas saistīta ar Maskavas patriarhātu. Iekšlietu ministrs Igors Taro esot vērsies pie Tallinas domes ar jautājumu par nomas līguma laušanu, savukārt izskanējuši arī priekšlikumi katedrāli pārdot, demontēt, pārcelt, pārveidot par muzeju vai pat nojaukt. Diskusiju pamatā ir Maskavas patriarha Kirila atbalsts Krievijas agresijai pret Ukrainu un bažas par Igaunijas aizsardzību pret naidīga valsts ideoloģisko ietekmi.
Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Urmass Vīlma publiskotā rakstā atgādina, ka katedrāle joprojām ir vieta, kur cilvēki ikdienā lūdz, sprediķo, kristī bērnus un atvadās no tuviniekiem. Viņš norāda, ka arī citas Tomas pakalna ēkas — Domas baznīca un bruņniecības nams — vēsturiski simbolizēja svešu varu, taču to mantojums netika iznīcināts, bet gan pārdomāts jaunos apstākļos. Domas baznīca šobrīd ir Igaunijas luterāņu galvenā baznīca.
Vīlma atgādina, ka jau 1936. gadā igauņu un krievu pareizticīgo draudzes apmainījās ar dievnamiem — tolaik Aleksandra Ņevska katedrāle kļuva par Igaunijas Apustuliskās pareizticīgo baznīcas metropolīta pārstāvniecības baznīcu, kas toreiz noņēma no dienaskārtības jautājumu par ēkas nojaukšanu.
Arhibīskaps vērš uzmanību, ka, kamēr notiek diskusijas par katedrāli, valsts atbalstu gaida citas simboliskas baznīcas — Narvas Aleksandra luterāņu baznīca, kas kopš Otrā pasaules kara un padomju laika izmantošanas par noliktavu joprojām nav pilnībā atjaunota, kā arī Tērbatas Svētās Marijas baznīca, kas saistīta ar pirmo Vispārējo dziesmu svētku vēsturi. Abu ēku pilnīgai atjaunošanai nepieciešams valsts atbalsts.
Vīlma uzsver, ka pēdējo 35 gadu laikā Igaunijas luterāņu baznīca ar atbalstītāju palīdzību atjaunojusi ap 50 padomju laikā slēgtu vai izniekotu dievnamu, un aicina arī turpmāk izvēlēties atjaunošanu, nevis nojaukšanu, uzsverot, ka baznīcu slēgšana bija raksturīga padomju ateistiskajam režīmam.


