Igaunijas komentārs: viedtālruņu atkarību ar aizliegumiem neatrisināt
Mikks Arturs Mikfelts Igaunijas sabiedriskā medija ERR komentārā uzskata, ka vispārēji ierobežojumi jauniešu piekļuvei sociālajiem tīkliem un viedtālruņiem problēmu neatrisinās. Viņš aicina mācīt prasmīgu digitālo rīku lietošanu un atgādina vecāku lomu.
Igaunijā un Eiropas Savienībā (ES) apspriestie ierobežojumi jauniešu piekļuvei sociālajiem tīkliem un viedtālruņiem ir vērsti uz labu mērķi, taču paši aizliegumi situāciju nemainīs. Tā savā viedokļraksta komentārā, ko publicējis Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, raksta Mikks Arturs Mikfelts. Tālāk izklāstīti viņa argumenti, nevis ziņu aģentūras secinājumi.
Kas notiek ES un Igaunijā
- gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma juridiski nesaistošu dokumentu, kas aicināja noteikt vecuma ierobežojumu sociālo tīklu lietošanai ES. Autors norāda, ka 2026. gada septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena iepazīstināja ar iniciatīvu, kuras mērķis ir ierobežot jauniešu piekļuvi sociālajiem tīkliem.
Igaunijā no 2025. gada 1. septembra skolām pēc likuma jāizstrādā principi, uz kuriem balstoties skolas kārtības noteikumos tiek paredzēta viedtālruņu lietošana. Tas jādara sadarbībā ar sabiedrību un aizgādņu padomi. Skolu pieejas atšķiras: no lielākas brīvības līdz stingriem ierobežojumiem.
Autora argumenti
Mikfelts atzīst, ka pārmērīga sociālo tīklu un viedtālruņu lietošana var kaitēt: traucēt koncentrēšanos, veidot neveselīgus ieradumus un atņemt laiku attīstībai svarīgām nodarbēm. Tomēr, viņaprāt, aizliegumi bieži netiek ievēroti, ja jaunietis tos uzskata par nepamatotiem. Tad viedtālruni lieto slepus, sociālajos tīklos norāda nepatiesu vecumu vai izmanto svešu kontu. Autors atsaucas uz Eiropas Parlamenta 2023. gada dokumentu, kurā atzīts, ka esošās vecuma pārbaudes metodes var apiet un ka tām ir precizitātes un konfidencialitātes problēmas.
Viņš arī uzsver, ka ne visi skolēni tālruni lieto izklaidei. Daži ar to atkārto mācību vielu, lasa ziņas, runā ar draugiem vai uz brīdi atslēdzas no apkārtnes. Vispārēji ierobežojumi, pēc autora domām, liek atbildīgajiem jauniešiem maksāt par tiem, kas tālruni ļaunprātīgi izmanto.
Mācīt, nevis tikai aizliegt
Mikfelts uzskata, ka skolai un mājām jāmāca saprātīgi lietot šos rīkus, jo digitālā pratība veidojas ar praksi un sarunām. Viņš piebilst, ka bērni ieradumus pārņem no vides, kurā aug, un vecāku piemēra, tāpēc visu atbildību nevar uzvelt jauniešiem.
