Igaunijas eksperts: lielāks aizsardzības budžets prasa gudrākus iepirkumus dronu jomā
Igaunijas drošības analītiķis Kristians Sirps brīdina, ka dronu tehnoloģijas attīstās straujāk nekā valsts spēj tās iepirkt, tāpēc pirms lieliem ieguldījumiem nepieciešama pastāvīga testēšanas sistēma. Kā piemērs minēta NATO Latvijā uzsāktā jauno tehnoloģiju pārbaudes programma.
Igaunijas drošības jomas komentētājs Kristians Sirps aicina valsti veidot pastāvīgu spēju testēt dronu un pretdronu risinājumus reālos apstākļos, pirms tiem tiek tērēti lieli publiskie līdzekļi. Viņaprāt, klasiskais iepirkuma process ir pārāk lēns salīdzinājumā ar to, cik strauji mainās dronu tehnoloģijas — risinājums, kas šķiet labākais specifikāciju izstrādes brīdī, līdz līguma parakstīšanai var būt jau novecojis.
Problēma nav aprīkojumā, bet sistēmā
Sirps norāda, ka atsevišķa radara vai sensora iegāde pati par sevi nerada operatīvu spēju — svarīgi ir, kā dažādu sensoru dati tiek apkopoti, kā tiek novērtēts drauds un kurš pieņem lēmumu par rīcību. Ja dažādas iestādes iepērk atšķirīgus risinājumus dažādos laikos, var rasties situācija, kad valstij ir daudz tehnoloģijas, bet nav vienotas operatīvās ainas.
NATO un ES jau rīkojas
Rakstā minēts, ka Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals pavasarī atzinis — droni īsā laikā būtiski mainījuši gaisa telpas apdraudējumus, un valstij nepieciešamas gan daudzslāņu aizsardzības sistēmas, gan vide, kurā uzņēmumi var attīstīt jaunus risinājumus. NATO martā Latvijā, Sēlijas militārajā poligonā, uzsāka jaunu Inovāciju poligonu (Innovation Range), kur pirmo reizi tika testētas, novērtētas un validētas dronu un pretdronu tehnoloģijas, iesaistot uzņēmumus no sabiedroto valstīm un Ukrainas. Tas ir pirmais no vairākiem 2026. gadā plānotajiem testiem. Arī Eiropas Komisija februārī pieņēmusi Rīcības plānu dronu un pretdronu drošībai, kas uzsver testēšanu kā kapacitātes attīstības pamatelementu.
Ieteikums: testēt pirms lielā iepirkuma
Sirps secina, ka Igaunijas nelielais izmērs ļautu vienuviet apvienot operatīvās iestādes, kritiskās infrastruktūras uzturētājus, tehnoloģiju uzņēmumus un politikas veidotājus, lai testētu risinājumus reālā vidē — pilsētās, ostās, energoinfrastruktūrā —, kā arī izmantojot digitālos modeļus scenāriju atkārtošanai. Tas ļautu izvairīties no dārgām kļūdām pirms plaša mēroga ieviešanas un dotu priekšrocības arī vietējiem uzņēmumiem, kas var pierādīt savu risinājumu darbību reālos apstākļos.
