Igaunijas dienvidaustrumu pierobežā aug interese par robežas nocietinājumu apskati

Igaunijas dienvidaustrumu pierobežā vērojama jauna tūrisma tendence – apmeklētāji arvien vairāk vēlas apskatīt pēdējos gados izbūvēto Baltijas aizsardzības līnijas infrastruktūru, tostarp prettanku šķēršļus jeb “pūķa zobus” un citus robežas nocietinājumus, ziņo Igaunijas mediji.

No kultūras uz drošības infrastruktūru

Setomaa reģions, kas pazīstams ar savdabīgu vēsturi un kultūru, jau ilgāku laiku ir populārs tūristu galamērķis. Tomēr tūrisma operatori novērojuši, ka ceļotājus tagad interesē arī modernizētā robežas infrastruktūra. Vietēja gide norādījusi, ka šovasar bijis jāpielāgo ekskursiju maršruti, lai iekļautu aizsardzības būvju apskati – tostarp robežas žogu no atļauta attāluma, aizsardzības grāvjus un “pūķa zobus”. Apmeklētāji tiekot informēti par drošības noteikumiem un vietām, kur robežai tuvoties nedrīkst.

Interese arī par drošības jautājumiem

Netālu no Meremē ciema, vairākus kilometrus no Krievijas robežas, izbūvētie aizsardzības grāvji un valnis kļuvuši par vienu no pievilcīgākajiem apskates objektiem. Vietējas saimniecības īpašniece stāstījusi, ka apmeklētāji regulāri interesējas, kur var apskatīt nocietinājumus un vai robežai drīkst tuvoties. Ārvalstu tūristi bieži vaicājot arī, vai dzīve Krievijas pierobežā ir droša un vai vietējie iedzīvotāji izjūt bažas par iespējamiem apdraudējumiem. Igauņu tūristus situācija pie robežas neatturot.

“Saatse zābaks” vairs nav pieejams

Agrāk viens no reģiona interesantākajiem objektiem bija tā sauktais “Saatse zābaks” – aptuveni 400 metru garš ceļa posms, kas šķērsoja Krievijas teritoriju. Pēc pagājušā gada rudens incidenta, kad uz šī ceļa posma pamanīti Krievijas karavīri, Igaunija nolēma izbūvēt apvedceļu. Tā būvniecība tuvojas noslēgumam, un vēsturiskais posms tagad ir slēgts. Tādējādi pierobežas tūrisms Igaunijas dienvidaustrumos iegūst jaunu virzienu, kur līdzās kultūrai un dabai uzmanību piesaista arī dzīve pie Eiropas Savienības ārējās robežas.