Igaunijā zemes īpašniekiem jāatbild par svešzemju sugu izplatīšanos

Igaunijas Klimatministrijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nodaļas padomniece Merike Linnamegi raidījumā "Ökoskoop" pastāstīja, ka valstī reģistrētas 1014 svešzemju sugas, kas dabā nonākušas cilvēku darbības rezultātā — no dārziem, ar mājdzīvnieku starpniecību un citos veidos. Aptuveni viens procents no tām esot patiesi invazīvas.

Par visproblemātiskākajām sugām viņa nosauca latvāni, puķu spundzeni, lupīnu, Kanādas zeltslotiņu, jenotsuni, Amerikas ūdeli un vairākas svešzemju vēžu sugas — tieši ar tām šobrīd cīnās visaktīvāk.

Runājot par spāņu kailgliemežiem, Linnamegi atzīmēja, ka no dabas aizsardzības viedokļa vēl nav skaidrs, cik lielu kaitējumu tie nodara dabai. Zināms, ka tie ēd augus un iespējams, mēģina apēst putnu mazuļus ligzdās, taču galveno postu tie nodara privātajos dārzos.

Grūti apkarot valsts līmenī

Tā kā spāņu kailgliemeži galvenokārt mīt privātās teritorijās un ir aktīvi naktī, cīņu pret tiem valsts līmenī organizēt ir sarežģīti — efektīvākais paņēmiens ir to savākšana krēslā vai tumsā. Tomēr pašvaldības var organizēt kopīgas akcijas, un šeit galvenā loma ir iedzīvotāju pašu iniciatīvai.

Latvāņa kolonijas, pēc padomnieces teiktā, tiek pilnībā kontrolētas — tiklīdz atklāj jaunu koloniju, ar to nekavējoties sāk cīnīties. Līdzīgi ar slazdošanu tiek apkarotas svešzemju vēžu sugas.

Linnamegi uzsvēra, ka atbildība par svešzemju sugu izplatības novēršanu neguļ tikai uz valsts pleciem — pēc likuma katram cilvēkam jāseko, lai no viņa teritorijas suga neizplatītos dabā. Likumā nesen precizēts, ka sodāma ir ne tikai apzināta sugas izplatīšanas veicināšana, bet arī situācija, kad suga izplatās bezdarbības dēļ. Iemesls — bijuši strīdi, kad kāds iestādījis svešzemju sugu, bet zemes īpašnieks noliedzis savu vainu.

Tomēr tas nenozīmē, ka tagad visā Igaunijā sāks pārbaudīt visus dārzus — piespiedu līdzekļi gan pastāv, taču sods noteikti nav pirmais solis.