Igaunija vada plašus civilās aizsardzības mācību vingrinājumus ILVES 2026

Igaunijā no 8. jūnija norisinās mācības ILVES 2026, kas ir lielākais nemilitārais vingrinājums pēdējos gados. To mērķis ir trenēt valsts un pašvaldību iestāžu spēju reaģēt uz situāciju, kurā Igaunija saskaras ar vairākiem vienlaicīgiem uzbrukumiem. Mācību trešajā dienā scenārijs sasniedza punktu, kurā visa sabiedrība kopā risina krīzes.

Paldiski subvingrinājums

Paldiski notika subvingrinājums, kurā Policijas un robežsardzes pārvalde (PPA) trenējās reaģēt uz publisku demonstrāciju, ko ierosinājis pretinieks un kas ar apzinātu provokāciju pāraug bīstamos draudos. PPA Robežu pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Veiko Kommussārs norādīja, ka vingrinājums ir plašāks nekā tikai vientuļā Bronzas nakts scenārija atveidojums. Viņš minēja, ka manevri aptver masveida cilvēku pārvietošanos uz robežām, teroristu uzbrukumus, plašus nemierus, sociālās palīdzības operācijas un bumbu draudus.

PPA krīzes rezerves vienība, kas izveidota pirms aptuveni diviem gadiem un kurā ir aptuveni 200 cilvēku (pārsvarā bijušie militārās policijas iesauktie), piedalījās mācībās. Paredzams, ka nākamgad vienība pieaugs līdz aptuveni 1000 darbiniekiem. PPA Krīzes gatavības biroja attīstības eksperts Kaspars Keivs uzsvēra, ka rezervisti ierodas pēc izsaukuma un var atteikties tikai pamatotu iemeslu dēļ. Vingrinājums radīja arī juridiskus jautājumus par pilnvarām – dalībniekiem jāapgūst policijas darba tiesiskais regulējums un to cilvēku tiesības, ar kuriem viņi saskaras.

Viens no dalībniekiem bija pazīstamais kinorežisors Germans Golubs, kurš pabeidza dienestu pirms vairāk nekā desmit gadiem. Viņš atzīmēja, ka mācībās ir jūtamas izmaiņas apmācībā, tostarp noteikumos par spēka lietošanu, un ka ekipējums ir smags – veste vien sver trīs līdz četrus kilogramus.

Citi vingrinājumi

Hījumā glābēji trenējās aviācijas negadījuma scenārijā, tostarp glābšanas darbos, cietušo palīdzībā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un krīzes komunikācijā. Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrija organizēja valsts pārtikas rezervju izvešanu no Igaunijas krājumu centra (EVK) noliktavām četrās pašvaldībās, lai saglabātu pārtikas drošību krīzes situācijā.

Glābšanas dienests, Sieviešu brīvprātīgā aizsardzības organizācija un pašvaldības trenējās 10 evakuācijas centru darbībā. Lielākie vingrinājumi notika Raplā, kur uzsvars tika likts uz loģistiku, nevis cilvēku evakuāciju. Trešdienas aktivitātēs ietilpa simulēti sabotāžas uzbrukumi, masu nekārtību vadība, tīša dedzināšana un pilsētas meklēšanas un glābšanas vingrinājumi.

Sabiedrības iesaiste un sirēnu pārbaude

Pulksten 15:00 visā valstī 10 minūtes tika aktivizēts sirēnu tīkls. Daži iedzīvotāji izteicās, ka nezina, kur meklēt patvērumu, piemēram, Vaike („Nekur nav slēptuves Vecrīgā”) un Kerli („Es godīgi nezinu, kur iet”). Cita iedzīvotāja Aleksandra filozofiski atzīmēja: „Tad es vienkārši nomirtu. Es esmu baudījusi dzīvi.” Somu tūrists, kurš saņēma SMS paziņojumu, atzinīgi novērtēja sistēmu.

Viktors Sāremets, Glābšanas dienesta ģenerāldirektora vietnieks, paziņoja, ka sirēnu pārbaude bijusi veiksmīga: visas 122 sirēnas aktivizētas, palaistas nacionālās informācijas sistēmas un lietotnes „Eesti” un „Ole valmis!”, kā arī brīdinājums tika rādīts ERR kā slīdošs teksts. Nākamā testa mācība plānota oktobrī; no nākamā gada plānots pāriet uz mobilo tīklu pārraidēm (cell broadcast), kas nosūtīs brīdinājumu visiem reģistrētajiem tālruņiem neatkarīgi no lietotnes instalēšanas.

Starptautiskā sadarbība

Somijas iekšlietu ministre Mari Rantanena trešdien apmeklēja Igauniju, tiekoties ar Igaunijas iekšlietu ministru Igoru Taro un vērojot mācības. Dalībā piedalījās arī Somijas policijas un robežsardzes personāls.

Valsts sekretārs Keits Kasemets uzsvēra, ka mācību laikā skaidri redzams, cik svarīgi ir saglabāt visaptverošu situācijas izpratni krīzes laikā: „Pretinieka mērķis bieži ir izkliedēt uzmanību, pārslogot sistēmas un radīt apjukumu. Valsts uzdevums ir uzturēt situācijas apzināšanos, pieņemt ātrus lēmumus un nodrošināt, ka visas puses strādā kopīga mērķa labā.”

Trešdien vingrinājumos aktīvi piedalījās prezidenta amata kanceleja, Riigikogu un Valsts kanceleja, trenējot lēmumu pieņemšanu un starpiestāžu sadarbību krīzē.

Turpmākās aktivitātes

Mācības ILVES 2026 turpināsies ceturtdien un sasniegs kulmināciju piektdien, to pēdējā dienā. Vingrinājumā ir iesaistītas vairāk nekā 150 organizācijas no valsts, privātā un trešā sektora. Mācības organizē Valsts kanceleja sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un citām partneriestādēm.