Igaunijā studentu labklājība balstās uz darbu, nevis valsts vai vecāku atbalstu
Igaunijas augstskolu pārstāve brīdina, ka lielākā daļa studentu spiesti strādāt, lai spētu mācīties, jo valsts un ģimeņu atbalsts ir nepietiekams — tas rada pārslodzi un padara augstāko izglītību reāli nepieejamu daļai jauniešu.
Igaunijas Studentu apvienības un akadēmiskās vides pārstāve norāda, ka studentu finansiālā labklājība balstās uz četriem pīlāriem — algotu darbu, ģimenes atbalstu, stipendijām un studiju kredītiem. Igaunijā šis līdzsvars ir izteikti pārsvērts uz darba pusi, kas rada papildu slogu jauniešiem un nevienlīdzību, lai gan augstākā izglītība formāli ir bezmaksas.
Atšķirīgi modeļi Eiropā
Anglijā ģimenes studiju finansēšanu plāno jau bērnu dzimšanas laikā, jo skolas nauda un dzīves izmaksas ir dārgas, savukārt vairāk nekā 90% britu studentu izmanto kredītus. Ziemeļvalstīs, piemēram, Dānijā un Zviedrijā, ap 90% studentu saņem stipendijas, taču arī tur augsto dzīves izmaksu dēļ liela daļa studentu ņem kredītus.
Igaunijas gadījums
Saskaņā ar Eurostudent aptaujas datiem, apmēram 80% Igaunijas studentu saņem kādu vecāku atbalstu, taču tas veido tikai trešdaļu no viņu ienākumiem. Valsts atbalstu saņem 40% studentu, bet tas sedz vien 5% no ienākumiem. Studiju kredītus izmanto mazāk nekā 5% studentu. Rezultātā galvenais ienākumu avots ir algots darbs.
Vidējā studenta kopējā mācību un darba slodze sasniedz 50–60 stundas nedēļā. Vidēji students mācībām velta 32 stundas nedēļā — par piektdaļu mazāk nekā pilna laika studijām paredzēts, savukārt strādājošie studenti vidēji strādā gandrīz 30 stundas nedēļā. Universitātēs vērojamas sekas — garīgās veselības problēmas un mācību pārtraukšana.
Autore uzsver, ka daļa jauniešu, kuriem nav vecāku atbalsta vai piemērota darba, augstāko izglītību nesasniedz vispār, tāpēc paliek neredzami statistikā. Gandrīz ceturtā daļa Igaunijas studentu atzīst nopietnas finansiālas grūtības.
Kā risinājumus izvirzītas idejas — mērķētāks atbalsts tiem, kas mācās tālāk no dzimtās pilsētas, kredītu pārvēršana stipendijās par darbu deficīta profesijās ārpus Tallinas un Tartu, kā arī nodokļu atvieglojumi zemāku ienākumu ģimenēm.
